Traģēdijas vietā saduras intereses
Tuvāko nedēļu laikā pārpalikušo veikala monstru nojauks. Zolitūdes iedzīvotāji ir izteikuši vēlēšanos, lai pazūd arī neapdzīvotā 12 stāvu ēka, kas bija savienota ar iegruvušo veikalu un aizvien atgādina par pērn novembrī notikušo traģēdiju.
No Zolitūdē sagruvušā lielveikala pāri palikušas tikai kolonnas un sienas. Viena no tām piekļaujas daudzdzīvokļu ēkai, par kuras likteni pašlaik visi runā izvairīgi. Jāsagaidot ekspertīzes rezultāti.
Kaut arī SIA Homburg Zolitude tādu jau veikusi, tā par ārzemju ekspertu slēdzienu neizsakās. Savukārt SIA Maxima Latvija pēkšņi nākusi klajā ar paziņojumu, ka savas īpašuma daļas ir ar mieru dāvināt Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrībai, bet diez vai biedrība būs finansiāli spējīga apsaimniekot no gaisa nokritušo īpašumu, ja juridiski šāds darījums būtu iespējams.
Uz traģēdijas vietu, kur uzsākta iebrukušā lielveikala virszemes daļas demontāža un būvgružu izvešana, vakar bija ieradušies cietušo biedrības pārstāvji. Viņi uzskata, ka jānojauc arī 12 stāvu ēka, kas bija savienota ar iegruvušo veikalu Maxima. Cilvēki emocionāli diskutēja par to, vai stādīt kokus vai veidot memoriālu, lai gan konkrētākas sarunas starp pašvaldību, zemes īpašniekiem un cietušo pārstāvjiem pašlaik nav notikušas. Neatkarīgā uzklausīja viedokļus, ka laiks tiek novilcināts un, ja īpašnieki vēlētos atteikties no sava īpašuma, tad sarunas ar Rīgas pašvaldību būtu jau notikušas un būtu daudz konkrētākas. SIA Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane Neatkarīgajai sacīja, ka īpašnieki konceptuāli piekrīt piemiņas vietas izbūvei, ir notikušas sarunas ar Rīgas domi un būtu jāseko «nākamajam solim».
Tomēr nākamais solis ir atkarīgs no šīs teritorijas īpašnieku morāles un ētikas, jo likumi neko tādu nenosaka. Tie neliek nojaukt privātīpašumā esošu ēku, ja vien tā nav bīstamā tehniskā stāvoklī. Tāpēc Rīgas dome un cietušo biedrība var vien aicināt ievērot sabiedrības viedokli, bet īpašniekiem kaut ko strikti norādīt tai nav tiesību. Tiek gaidīts Rīgas domes ekspertu atzinums par 12 stāvu nama tehnisko stāvokli, lai pēc tam varētu lemt par turpmāko ēkas likteni. Līdz šā gada 1. oktobrim SIA Homburg Zolitude ir jānostiprina daudzstāvu ēkas konstrukcijas, jānovērš laikapstākļu radītie bojājumi, jānostiprina ēkas fasāde, jārūpējas par ugunsdrošību u.c.
Būvvaldē norādīja, ka ēkas īpašnieku veiktās ekspertīzes rezultāti tur nav iesniegti, bet R. Grikmane Neatkarīgajai atbildēja, ka uzņēmums gaida Rīgas pašvaldības ekspertu atzinumu un iepriekš neko neteiks, jo «tas ir sensitīvs jautājums». Tomēr, ja būve ir tehniski labā stāvoklī, nav iemesla to nojaukt. Likums to neparedz, jo jānojauc bīstamas būves, viņa piebilda. Arī Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs norādīja, ka lēmumu par dzīvojamās ēkas turpmāko likteni pieņems tās īpašniece SIA Homburg Zolitude.
Zolitūdes iedzīvotāja Anna izteicās, ka jālemj ne tikai emocionāli, bet arī pragmatiski, ko darīt ar daudzstāvu ēku: «Arī pie kapu vārtiem cilvēki dzīvo. Es droši vien čekas mājā negulētu, ja tur ierīkotu viesnīcu, bet katram jāsaprot, ko viņš emocionāli var paciest. Bet tiem cilvēkiem, kuri pirks te dzīvokļus, gan būtu jāizstāsta, kas noticis.» Imantam Burvim zem lielveikala gruvešiem gāja bojā dēls. Viņš bija skeptisks: «Līdz vēlēšanām nekas nenotiks, pēc tam visu norakstīs uz sīkajiem gariņiem. Vainīgas kniedes, drošības pasākumi – tie ir izdevumi celtniecības laikā. Ja likums to visu atļāva, kas to likumu pieņēma?» Par piemiņas vietas izveidi viņš noteic, ka vietējo iedzīvotāju viedoklis ir vissvarīgākais, jo viņi traģēdijas vietu redz ik dienu. «Es varbūt atbraukšu vienu, divas, trīs reizes gadā. Piemiņas vieta vajadzīga, lai tas vairs neatkārtotos. Bet es šaubos par to,» sacīja I. Burvis.