Nesakārtoti papīri un samērā godīgi gaisa kvalitātes mērījumi ir galvenie iemesli, kāpēc Eiropas Komisija piedraudējusi Latvijai ar tiesvedību.
Rīgas piesārņojums nav ne ar ko unikāls – līdzīgi brīdinājumi no Briseles aizceļojuši kopumā uz 17 Eiropas Savienības valstīm, jo vairākumā lielpilsētu vējš pa ielām dzenā putekļu mākoņus. Birokrāti un zinātnieki tos dēvē par smalkajām daļiņām PM10.
Latvija Eiropas Komisijas apkopotajā Pienākumu neizpildes dokumentu paketē atkal nokļuvusi jūlijā kompānijā ar Bulgāriju: «Eiropas Komisija prasa, lai Bulgārija un Latvija uzlabo iedzīvotāju aizsardzību pret smalko daļiņu (PM10) piesārņojumu. Šīs mazās daļiņas var izraisīt astmu, sirds un asinsvadu problēmas, plaušu vēzi un pāragru nāvi. Daļiņas rodas no rūpniecības, transporta un dzīvojamā sektora siltumapgādes emisijām. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm jāierobežo šo daļiņu ietekme uz iedzīvotājiem.» Tālāk uzskaitītas teritorijas, kurās pastāv šādas problēmas – Bulgārijā tādas ir sešas. Latvijā viena – Rīga. (Ventspils ostā pārkrauto ogļu un graudu putekļiem, kas piesārņo Pārventas namu palodzes, no Eiropas Komisijas modrās acs izdevies izvairīties.)
Līdz septembrim Latvijai jāatskaitās, kas paveikts, un galvenais pretlīdzeklis rīdzinieku pāragrai nāvei būs dokuments Rīcības plāns gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš vēsta, ka domes sēdē to plānots pieņemt 26. augustā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tas ir zināms. Tomēr ministrs Romāns Naudiņš nav laidis garām izdevību sabārt Rīgas mēru Nilu Ušakovu un pieprasījis viņam padarīt gaisu tīrāku līdz 27. augustam. Kā nekā vēlēšanas tuvojas, un abās par Rīgas vidi līdzatbildīgajās institūcijās darbojas savstarpēji naidīgi politiskie spēki.
Kas attiecas uz putekļiem, galvaspilsētā tādu patiešām netrūkst. Piesārņojuma monitoringu Rīgā jau gadiem veic Cietvielu fizikas institūta zinātnieks, Vides pārvaldes galvenais speciālists Jānis Kleperis. Viņa secinājums – kamēr netiks uzbūvēts Brīvības ielas dublieris, Valdemāra un Brīvības ielā piesārņojuma līmenis saglabāsies augsts. Bet tieši šeit izvietotas gaisa kvalitātes mērierīces OPSIS, kas regulāri ziņo arī Eiropas Komisijai par putekļu mākoņiem un sarūpē pārmetumus Latvijai. Tallina un Viļņa esot rīkojušās viltīgāk. Stāsta Jānis Kleperis: «Viņi piesārņojumu mēra klusos zaļos parku stūrīšos, un šīm pilsētām nekādi rīcības plāni nav jāizstrādā. Tikmēr mēs godīgi mērām patiešām piesārņotākās pilsētas vietas.»
Pieļaujamie normu pārsniegumi veidojas ne tikai putekļu dēļ. Izrādās, OPSIS ar tādu pašu entuziasmu par piesārņojumu uzdot aerosolus, proti, mitrumu. A. Kļaviņš apstiprina, ka ir reizes, kad putekļi tiek uzrādīti pamatīga lietus laikā, kas ir neloģiski. Taču mērījumu līknē uzreiz atspoguļojas divdesmitkārtīgs lēciens. Lietus beidzas, un līknē atkal nulle.
Bet ir arī tādas dienas, kad centrā paelpot grūti un acis grauž. J. Kleperis stāsta, ka šo to pilsēta varētu izdarīt arī bez grandioziem kapitālieguldījumiem. Piemēram, agrāk taču ietves tika mazgātas, bet tagad sētnieki smiltis saslauka uz brauktuves, kur tās atkal pa gaisu izdzenā mašīnas. Par labu gaisa kvalitātei nenāk arī taupības dēļ popularitāti iemantojušie dīzeļdzinēji. Tie ir liels kvēpu avots – sliktāki par smiltīm. Putekļus rada arī bremžu kluči, riepas, kamīnu kurināšana. A. Kļaviņš vēsta, ka šie faktori rīcības programmā tiek ņemti vērā un katram paredzēti konkrēti pasākumi: jauni apvedceļi, sabiedriskā elektrotransporta attīstība, individuālās apkures samazināšana, ielu tīrīšana. Tālāk jau no domniekiem atkarīgs, vai šī programma tiks lietota rīdzinieku labsajūtas vairošanai vai tikai formālai Eiropas Komisijas iebilžu apmierināšanai. Konstatēt to varēs, kad pašvaldība veidos jauno budžetu.