Šogad pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Rīgas ūdens (RŪ) sola patīkamus jaunumus tiem iedzīvotājiem, kuri gaida centralizēto ūdensapgādi un kanalizāciju, bet nākamvasar – rīdziniekiem, kuri brīvo laiku labprāt pavada uz ūdeņiem un pie tiem.
Noslēdzas ūdenssaimniecības projekts
Pašlaik turpinās projekts Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta, un tiek izbūvēta centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Mārupē, Rīgas administratīvajā teritorijā. Turklāt izbūvētās komunikācijas nodod ekspluatācijā pa kvartāliem, un tas nozīmē, ka cilvēki var tās izmantot, negaidot visu projektā paredzēto darbu noslēgumu. Pirmā kvartāla iemītnieki jau var kārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai pieslēgtu savu iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju centralizētajam tīklam, bet lielākā daļa Rīgas mārupiešu varēs to izdarīt rudenī. «Prognozējam, ka septembra sākumā,» saka RŪ preses sekretārs Artūrs Mucenieks.
Projekta ietvaros intensīvs darbs ūdensvada un kanalizācijas komunikāciju izbūvē turpinās arī Bolderājā un Katlakalnā, kur 60–70 procenti no plānotajiem darbiem jau pabeigti. Līdz gada beigām būs izdarīts viss, un nākamā gada sākumā rīdzinieki varēs izmantot jauno ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu.
Ieguldījums attīstībā
RŪ meitasuzņēmums Aqua Riga ir uzsācis dzeramā ūdens fasēšanu. Pašvaldības kapitālsabiedrībā uzsver, ka tā ir ekonomiskā nepieciešamība. Galvaspilsētas ūdensapgādes tīkla jauda bija paredzēta vienam miljonam iedzīvotāju. Ekonomiskās situācijas dēļ rīdzinieku un pilsētā strādājošo skaits tagad nav tik liels, bet tīklu pārbūve, pielāgojot esošajam iedzīvotāju skaitam, nebūtu efektīva. Tāpēc dzeramā ūdens fasēšana ir lietderīga un ekonomiska esošo resursu izmantošana. Iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot lielāka apjoma remontiem, centralizēto tīklu paplašināšanai, cauruļvadu rekonstrukcijai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kas ir ļoti dārgs process, tāpēc to iespējams paveikt pakāpeniski.
Par iegūtajiem līdzekļiem būs iespējams nomainīt bojātos tīklu posmus, lai mazinātu avāriju risku un uzlabotu ūdens kvalitāti. «Mēs iegūstam ļoti kvalitatīvu ūdeni, bet tā kvalitāte samazinās, plūstot pa novecojušiem, netīrītiem cauruļvadiem. Veidojas uzduļķojums, cilvēkiem šķiet, ka ūdens nav labs. Taču tā tas nav,» skaidro A. Mucenieks.
RŪ uzskata, ka dzeramā ūdens fasēšana ir veiksmīgi uzsākta, tāpēc arī centralizēto tīklu attīstībai nepieciešamie līdzekļi tiks iegūti. Jāpiebilst, ka māteskompānija – RŪ – negūst ienākumus no savas saimnieciskās darbības.
Nepieciešamie ikdienas darbi
Ikdienas remontdarbi, mainot novecojušos ūdensvada vai kanalizācijas tīklu posmus, notiek regulāri. Pašlaik RŪ speciālisti nomaina aizbīdņus. A. Mucenieks šos darbus vērtē kā vērienīgus, jo aizbīdņi ir izvietoti pēc apmēram 50 metriem un tiem vajadzētu sadalīt pilsētas ūdensvada tīklu mazākās zonās. Diemžēl aizbīdņi nav mainīti 40–50 gadus, ir aizsērējuši, bojāti, tāpēc avārijas vai remonta gadījumā nākas ne tikai ilgāk remontēt, bet noslēgt ūdeni daudz lielākam iedzīvotāju skaitam. Jo – ja nevar noslēgt ūdeni vienā posmā, tad to noslēdz arī nākamajā un vēl nākamajā. Savukārt jauns aizbīdnis ļauj ātri noslēgt ūdeni tikai konkrētam posmam, nepagarinot remonta laiku. Tādējādi RŪ klientiem ir īsāks pārtraukums, kad jāiztiek bez ūdens.
Par vidi un kvalitāti
«Intensīvi darbi projekta līmenī,» par atdzelžošanas staciju Baltezerā saka A. Mucenieks. Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta ietvaros galvaspilsētai jāiegūst jauna dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, lai dzeramajā ūdenī, ko saņem Daugavas labā krasta iedzīvotāji, dzelzs un mangāna saturs būs mazāks. Veselībai ūdens ar augstu dzelzs saturu nekaitē, tā galvenokārt ir estētiska problēma, kas kaitē sadzīves tehnikai. Pašreiz arī mangāna daudzums dzeramajā ūdenī cilvēku veselībai ļaunumu nenodara, tomēr Eiropas Savienības prasības nāksies izpildīt. Ir dots pārejas laiks, bet ilgstoši tas nevar vilkties. Jāatgādina, ka mangāns un dzelzs ietekmē ūdens garšu un izskatu un tajā var veidoties melnas vai rūsas krāsas nogulsnes.
RŪ turpina Olektes upītes tīrīšanu. Pērn noslēdzās pirmais posms, tuvākajās nedēļās paredzēts uzsākt otro darbu posmu – pie ietekas Daugavā. Kad šo posmu padziļinās, nākamvasar upe būs piemērota peldēšanai, makšķerēšanai un mazajam ūdens transportam. No 1979. gada līdz 2002. gadam nelielās upītes gultne tika padziļināta un izmantota kā nosēdbaseins dūņām no ūdens attīrīšanas stacijas Daugava filtriem. Ūdenstilpē krājās dūņas, jo nenotika dabiskā ūdens tece, līdz ūdens līmenis bija vairs tikai 20–30 centimetru. To sāka tīrīt ar speciālu tehnoloģiju. Dūņas nav nekas briesmīgs, tas ir dabisks produkts, tomēr, gadiem krājoties, padara upi nepievilcīgu un nepieejamu.
Šogad varam runāt par bioloģiskās stacijas Daugavgrīva rekonstrukcijas nobeigumu, saka A. Mucenieks. Līdz ar to samazināsies slāpekļa un fosfora izmešu daudzums Rīgas jūras līcī – atbilstoši Eiropas standartiem. Tas ir ieguvums videi un cilvēkiem, jo pašlaik līcī vērojama eitrofikācija.