Šogad Rīga nes godpilno Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, kas tiešā veidā ir atsaucies uz tūristu skaitu – esošās tendences liecina, ka šogad Rīgā ieradīsies ap 2,1 miljons tūristu, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā iedzīvotāju.
Liela daļa pilsētas viesu šeit ierodas pa jūras ceļiem – ar regulāro prāmju līniju, kruīzu kuģiem un privātajām buru un motoru jahtām.
Par Rīgas ostas nozīmi kopējā tūrisma infrastruktūrā vairāk stāsta Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
– Vai tūristu skaita pieaugums ir korelējams ar faktu, ka Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta?
– Saistībā ar šo statusu Rīgai šis gads ir ļoti nozīmīgs, un pirmo reizi brīvvalsts vēsturē pilsētas viesu skaits prognozējams lielāks par 2,1 miljonu. Diemžēl Latvijas Tūrisma aģentūra Rīgas reklamēšanai paredzētos līdzekļus sāks apgūt tikai oktobrī, kad aktīvā tūrisma sezona jau būs beigusies.
Liela nozīme ir Rīgas ostai, kas uzņem kruīzu kuģus, kuru ienākšanai Rīgas ostā papildu motivācija ir plašais kultūras un mākslas pasākumu piedāvājums. Šovasar katru dienu Rīgā ienāk vismaz viens vai pat divi kruīza kuģi. Vienlaikus vērojams sistemātisks pasažieru skaita pieaugums regulārajā prāmju līnijā Rīga– Stokholma. Kopumā pirmajā pusgadā Rīgas ostā apkalpoti gandrīz 400 tūkstoši pasažieru, no viņiem nepilni 24 tūkstoši pilsētā ieradušies ar kruīzu kuģiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu kultūras galvaspilsētas, gan arī nākamgad gaidāmās ES prezidējošās valsts galvaspilsētas statusu, attīstām pirms dažiem gadiem Rīgas brīvostas pārvaldes izveidoto jahtu ostu, jo Rīgā jahtu skaits pieaug – tās ir ne tikai vietējo cilvēku jahtas, bet lielākā daļa ir Latvijas viesi, kas Rīgā ierodas pasaules apceļošanas tūres ietvaros.
– Cik noslogota šobrīd ir jaunā jahtu osta?
– Pakāpeniski tās popularitāte pieaug – tā ir bāzes vieta gan pašmāju jahtām, gan piestātne iebraucējiem. Jahtu osta jau ir iezīmēta pasaules burātāju kartēs. Nākamvasar tiešā kontekstā ar ES prezidējošās valsts galvaspilsētas statusu Hansa Sailing ietvaros Rīgā ieradīsies vairāk par 100 jahtām. Faktiski tas ir tāds kā jahtu salidojums – vienviet sapulcējas jūru apceļotāji gan ar buru, gan motorjahtām, lai satiktos kopīgā notikumā.
Jahtu osta atrodas ceļotājiem ļoti izdevīgā vietā – tieši blakus Vanšu tiltam, tas ir tikai dažu desmitu minūšu gājienā līdz Vecrīgai. Tieši blakus ostai atrodas arī viena no populārākajām pilsētas pludmalēm. Pilsētas viesiem ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra – sākot ar kanalizācijas ūdeņu un atkritumu savākšanu no jahtām, līdz elektrības, gāzes un ūdens pieslēgumiem un citiem servisa pakalpojumiem un, protams, ērti pieejams viss pilsētas pasākumu un notikumu klāsts. Mēs uzskatām, ka investēt līdzekļus šāda tipa objektos ir vērtīgāk nekā tos pašus līdzekļus izmantot kāda viena kultūras, sporta vai mākslas pasākuma atbalstīšanai. Ieguldījumiem infrastruktūrā ir paliekoša vērtība daudzu gadu perspektīvā.
Atzīmēšu, ka jahtošana Baltijas jūrā kļūst arvien populārāka – arvien vairāk skandināvu un vāciešu no pavasara līdz rudenim faktiski dzīvo uz jahtām – piestāj kādā ostā, padzīvo nedēļu vai drusku ilgāk un dodas tālāk. Dati liecina, ka jahtas Rīgā uzturas vidēji nedēļu – tas nozīmē, ka šie cilvēki šeit ēd, apmeklē pasākumus, izklaidējas un iepērkas. Turklāt šie cilvēki ir salīdzinoši turīgi un likumsakarīgi arī tērē daudz.
– Jahtu osta ir mājvieta arī jaunajiem burātājiem...
– Jā, Rīgas brīvosta pieņēma lēmumu daļu jahtu ostas atvēlēt jauno burātāju apmācībai. Jauno burātāju apmācību, tāpat kā citas bērnu sporta aktivitātes, finansiāli atbalsta arī Rīgas dome. Līdz šim vienīgā burāšanas apmācība notika Ķīšezerā, bet tagad bāzes vieta ir jaunā jahtu osta.
– Neskatoties uz faktu, ka kruīzu kuģiem ienākšana Rīgas ostā nav izdevīga – pārāk ilgs laiks jāpavada ceļā no jūras līdz ostai, tie šeit ir biežs viesis. Kas tad tomēr ir tas, kas kruīzu plānotājiem liek iekļaut maršrutā arī Rīgu?
– Kruīzu plānošana norit vismaz divus gadus uz priekšu, un lielā mērā Rīgas iekļaušana maršrutā ir saistīta ar mūsu spējām pārliecināt kruīza kompānijas, ka klientiem Rīga patiks, ka mums ir ko rādīt un piedāvāt. Ik gadu Rīgas brīvosta piedalās lielākajā pasaules kruīzu gadatirgū Maiami – stāstām, rādām, pārliecinām. Viens no mūsu argumentiem ir kuģu piestāšana pašā pilsētas centrā. No kuģa līdz Vecrīgai, kas ir viens no galvenajiem tūristu galamērķiem, desmit minūtēs var aiziet ar kājām. Tāpat tiek nodrošināti ekskursiju autobusi ar interesantiem maršrutiem – Centrāltirgus, jūgendstils un dažādu pasākumu piedāvājumi.
– Kruīzu kuģu skaits Rīgā ir mazāks nekā dažus gadus iepriekš. Kā tas atsaucas uz Rīgu?
– Pēc kruīzu kuģu skaita nevar vērtēt pienesumu Rīgai. Tāpat kā palielinās lielo kravas kuģu īpatsvars Rīgas ostā, tā arī kruīzu kuģu segmentā vērojamas kvalitatīvas pārmaiņas – Rīgā ienākušie kuģi ir lielāki un pasažieru ir vairāk, tāpat šie kruīzi ir ar augstāku komfortu un publika maksātspējīgāka. Tas nozīmē, ka šie pasažieri, arī nokāpjot krastā, tērē vairāk – pērk suvenīrus, izvēlas ekskursijas un citus pakalpojumus, par ko ir gatavi samaksāt. Es pat teiktu, ka mums ir izdevīgāk uzņemt vienu vidējās klases kruīza kuģi nekā divus ekonomiskā segmenta kuģus.
Šovasar Rīgā astoņas reizes ienāks Costa Pacific, kas katru reizi uz Rīgu atved vairāk nekā trīs tūkstošus pasažieru.
– Tallink, kas apkalpo prāmju līniju, ir noņēmuši no līnijas vienu kuģi, un tagad prāmis uz Stokholmu kursē tikai reizi divās dienās. Kādi ir rēderejas apsvērumi, kas lika pieņemt šādu lēmumu?
– Mūs šī ziņa uztrauc, jo apzināmies, ka tas ietekmēs pilsētas viesu skaitu. Atzīmēšu, ka daudzus gadus pēc kārtas prāmju līnijas pasažieru skaits sistemātiski pieaug – gadā vidēji par trim procentiem. Tas liecina, ka prāmis ir nepieciešams un ļoti būtiski ir arī turpmāk nodrošināt šāda pakalpojuma pieejamību Rīgas ostā, jo šīs līnijas pakalpojumus izmanto ne tikai Latvijas un Zviedrijas cilvēki, bet ar šiem prāmjiem uz Rīgu ceļo arī citu Skandināvijas valstu iedzīvotāji, tāpat arī lietuviešiem uz Skandināviju braukt caur Rīgu ir ļoti izdevīgi. Atzīmēšu, ka Klaipēdas prāmis kursē tikai uz Malmi, kas atrodas 600 km no Stokholmas.
Tajā pašā laikā šīs līnijas nodrošināšanai Tallink pēdējos gados cieš lielus zaudējumus. Paskaidrošu, ka pasažieru pārvadājumi nav rentabli, lielāko pievienoto vērtību sniedz kravu un transporta pārvadājumi konkrētā līnijā. Esošo prāmju kapacitāte šādiem pārvadājumiem nav tik liela, lai segtu pasažieru pārvadājumu izdevumus. Turklāt prāmji ir novecojuši un tiem ir pārlieku lieli ekspluatācijas izdevumi.
– Tikko teicāt, ka ir svarīgi nodrošināt prāmju līnijas pieejamību, neskatoties uz Tallink lēmumiem. Vai ir idejas piesaistīt citas rēderejas?
– Man pašam ir ieplānotas sarunas ar Tallink vadību, lai precizētu viņu plānus, jo ir svarīgi saprast, vai reisu samazināšana ir saistīta ar īslaicīgām grūtībām rēderejā, kam šobrīd nav pieejami šim maršrutam piemēroti kuģi, vai arī tas ir stratēģisks lēmums atteikties no pārvadājumiem maršrutā Rīga–Stokholma.
Mēs zinām, ka Tallink nav vienīgie, kas spētu sniegt līdzvērtīgu pakalpojumu šajā reģionā, to var darīt, piemēram, StenaLine, kā arī citas zviedru, norvēģu un somu kompānijas. Kad būs zināma konkrēta Tallink nostāja, varēsim spert nākamos soļus – uzsākt sarunas par alternatīviem risinājumiem pakalpojuma nodrošināšanai.
– Mēs jau šodien runājām par jahtu ostu un pludmali pie Vanšu tilta, kas būtībā atrodas Ķīpsalas krastos, kur norit krasta stiprinājumu rekonstrukcijas darbi un ieplānota arī dambju atjaunošana. Kā sokas šie darbi?
– Minētie objekti ir kultūrvēstures pieminekļi, tāpēc to rekonstrukcija norit saskaņā ar pieminekļu aizsardzības prasībām. Uzdevums nav viegls – tas prasa lielus ieguldījumus izpētē, projektēšanā un arī realizācijā. Ķīpsalas krastu nostiprināšanas projekta realizācijas rezultātā tiks atjaunota promenāde vairāku kilometru garumā – tā būs skaista un ekskluzīva atpūtas un pastaigu vieta gar Daugavas krastu. Šiem mērķiem Rīgas brīvostas pārvalde ir piešķīrusi vairāk nekā miljonu eiro. Projektu plānojam pabeigt jau šogad.
Patlaban norit CD, DE un EF dambju rekonstrukcijas projektu izstrāde. Pēc šo projektu pabeigšanas būs iespēja izveidot vēl vienu kruīzu kuģu piestātni.