Ārzemniekus pārsteidz Rīgas Centrāltirgus tīrība

Latvijas iedzīvotājiem Rīgas tirgi saistās galvenokārt ar iepirkšanos, bet ārvalstniekiem tas šķiet ļoti interesants apskates objekts. Aprēķināts, ka tūrisma sezonas laikā tūristu īpatsvars Rīgas Centrāltirgū sasniedz pat 30% no kopējā tirgus apmeklētāju skaita.

Vidēji dienā tirgu kopumā apmeklē ap 100 tūkstošiem cilvēku. Jau trīs gadus pēc kārtas Rīgas Centrāltirgus ir saņēmis starptautisko TripAdvisor ekselences sertifikātu, kurā tūristi šo objektu novērtējuši ar četrām ar pusi zvaigznītēm no piecām iespējamām. Viens no būtiskajiem kritērijiem vērtējumā ir tīrība un kārtība tirdzniecības vietās.

Saruna ar Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu.

– Tas, ka Rīgas Centrāltirgus ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, ir zināms pat tiem, kas uz tirgu atnāk kaut vai retumis. Tūristu grupas ar fotoaparātiem nevar nepamanīt. Kas tad ir tas, kas saista citu valstu iedzīvotājus mūsu tirgū?

– Tūristu tiešām ir daudz, un viņu skaits pieaug. Tradicionāli uzskatām, ka tūristi šeit tikai pastaigājas un fotografējas, bet tagad vērojamas arī citas tendences – iebraucēji šeit arī iepērkas. Senāk tūristi visbiežāk izvēlējās dažādus suvenīrus un mājamatniecības preces, bet šovasar redzam, ka tūristi pērk Latvijas zemenes, kuras uz vietas arī notiesā, pērk meža sēnes. Esmu dzirdējis, ka skandināvi mūsu beciņas iegādājas pat vairumā – vairākus desmitus kilogramu.

Attīstām arī sabiedriskās ēdināšanas segmentu, jo uzskatām, ka ekskluzīvi un dažādu tautu sabiedriskās ēdināšanas objekti piešķir tirgum savu rozīnīti un dod iespēju tirgus telpas efektīvi izmantot cauru gadu.

Lielu popularitāti ir iemantojusi uzbeku maizes ceptuve un kafejnīca Siļķīte un dillīte, kas izvietotas viena otrai iepretim pārejā no zivju uz dārzeņu paviljonu. Tās ir vietas, kur iegādāties pārtiku tiem, kas ir izvēlīgi un prasīgi pret to, ko lieto pārtikā. Arī gaļas paviljonā ir izveidots jauns gaļas produkcijas stends, kurā tirgo tikai Latvijā audzētu dzīvnieku gaļu un tās izstrādājumus. Klientiem ir iespēja vērot, kā dzīvnieki tiek sadalīti un gaļa apstrādāta, pirms tā nonāk uz tirdzniecības letes. Šajā stendā ir iegādājami arī ļoti latviski burgeri un izcila kafija. Gaļas paviljonā izveidota ēdnīca Perons nr.1, ko sākotnēji plānojām kā ēdināšanas vietu tirgotājiem un citiem tirgus darbiniekiem – tagad pierādās, ka šeit labprāt pusdieno arī tirgus apmeklētāji un ārvalstu tūristi.

Dārzeņu paviljonā ir rezervēta vieta ķīniešu virtuvei, kas visticamāk atvērsies nākamā gada sākumā. Ļoti ceram, ka vēl šogad šajā paviljonā tiks atvērta arī medījumu tirdzniecības vieta.

Lai saglabātu un veicinātu ne tikai ārvalstnieku, bet arī Latvijas iedzīvotāju interesi par tirgu, jau kopš šā gada sākuma esam iesaistījušies Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta pasākumu programmā. Jau janvārī šeit notika jampadracis, kurā iesaistījās ne tikai pieaicinātie mākslinieki, bet arī tirgotāji, kas dziedāja un stāstīja savus dzīvesstāstus.

Pasākumu rezultātā tirgus apmeklētāju skaits palielinājās, un mēs esam priecīgi, ka ir izdevies piesaistīt jaunu tirgus apmeklētāju publiku.

Mēs turpinām pasākumu organizēšanu tirgū, un pilsētas svētku ietvaros notiks pasākums viduslaiku gaisotnē.

– Ar kādām metodēm tiek popularizēts tirgus ārvalstu sabiedrībai?

– Kā jau teicu, esam iesaistījušies Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsēta pasākumu programmā, līdz ar to aktuālā informācija par tirgu tiek popularizēta specializētajos informācijas avotos. Tāpat mūsu mājaslapa internetā ir lasāma trīs valodās, izdodam avīzi Centrāltirgus Vēstis trīs valodās, ko izplatām arī caur tūrisma aģentūrām. Jāsaka paldies Rīgas pilsētas tēviem, kas stāvēja klāt pie Rīgas Centrāltirgus radīšanas koncepta, jo ideāla ir gan arhitektūra, gan atrašanās vieta – faktiski mēs esam pašā pilsētas centrā un viegli sasniedzami no jebkuras vietas gan iebraucējiem, gan rīdziniekiem. Centrāltirgus nepaliek nepamanīts nedz vilcienu pasažieriem, nedz autobusu pakalpojumu izmantotājiem – pat ierodoties Rīgā ar lidmašīnu, uzmanību piesaista šie pieci kupolveida paviljoni.

– Kādas ir iepirkšanās tradīcijas un apmeklētāju plūsmas tendences?

– Ja mēs atskatāmies uz deviņdesmitajiem gadiem, kad praktiski nebija lielveikalu, tad Centrāltirgus un Rīgas centrālais universālveikals praktiski bija vienīgās vietas, kur iegādāties pārtiku pietiekami plašā sortimentā. Likumsakarīgi, ka, attīstoties lielveikalu tīkliem, daļa pircēju savas iepirkšanās tradīcijas pārorientēja uz tiem. Taču tirgus vienmēr ir bijis pietiekami aktīvs. Savukārt pēdējo gadu tendences liecina, ka cilvēki atkal atgriežas tirgū – liela daļa ir pastāvīgie apmeklētāji, kam šeit ir savs gaļas pārdevējs, savs cilvēks, pie kā pirkt medu, sava vieta dārzeņu vai piena produktu iegādei un tamlīdzīgi. Gribu uzsvērt – cilvēkiem, kas vēl tikai mācās iepirkties tirgū, vajadzētu tam atlicināt pietiekami daudz laika. Šeit praktiski pie katra tirgotāja ir citādāka prece – preču kvalitāte, cena un piedāvājums ir ļoti atšķirīgs – tātad ir jābūt pietiekami daudz laikam, lai izvēlētos tieši to, kas visvairāk tīkams un atbilst konkrētā cilvēka maksātspējai.

– Cik lielā mērā Centrāltirgus vadība var ietekmēt apmeklētāju plūsmu?

– Tas ir mūsu galvenais uzdevums, jo mēs neesam tikai tirdzniecības vietu iznomātājs, bet gan tirgus attīstības stratēģiskais plānotājs, kura kompetencē ir arī vēsturiskās vides saglabāšana un infrastruktūras pilnveidošana atbilstoši mūsdienu prasībām. Paviljoni ir iekļauti UNESCO mantojuma sarakstā – no vienas puses, arhitektūras un kultūrvēsturiskās vērtības pievilina cilvēkus, no otras puses, tā ir milzīga slodze vēsturiskam objektam un uzliek papildu pienākumus tā uzturēšanai tehniskā kārtībā.

– Kādā tehniskā stāvoklī tad īsti ir šie objekti?

– Patlaban ir noslēdzies tehniskās ekspertīzes process mūsu pārziņā esošajos spīķeros, un tūdaļ ekspertīze sāksies arī paviljonos. Pēc pilnvērtīgu datu saņemšanas varēsim plānot turpmākās investīcijas. Ļoti ceram, ka tirgus rekonstrukcijai būs pieejami arī ES fondi. Vēršu uzmanību, ka, slēdzot nomas līgumus, arī spīķeru nomniekiem turpmāk būs jāveic investīcijas šo objektu sakārtošanā un tiks uzliktas papildu saistības to uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī.

Arī pirms tam esam sistemātiski veikuši investīcijas ēku, komunikāciju un infrastruktūras pilnveidošanā. Daudz esam darījuši, lai tirgus teritorija būtu droša gan dienu, gan nakti – tā ir labi apgaismota un tiek uzraudzīta arī no policijas puses.

Patlaban norit tehniskā projekta izstrāde kanālmalas rekonstrukcijai – tiks nostiprināts kanāla krasts, uzlabota notekūdeņu savākšanas sistēma, kā arī atkritumu savākšanas un šķirošanas vieta, un pilnveidota nobrauktuve, kas ir galvenais preču loģistikas ceļš uz tirgus pagrabiem.

Sākam projektēt tirgus teritorijas seguma maiņu – turpmāk visā atklātajā teritorijā būs bruģa segums. Izveidosim arī vietu, lai cilvēkiem būtu kur apsēsties un atpūsties.

– Vismazāk pozitīvu pārmaiņu redzams piena un gastronomijas paviljonos. Kāpēc?

– Es piekrītu jūs viedoklim, taču paskaidrošu, ka šie paviljoni bija nodoti ilgtermiņa nomā uzņēmējiem un mums nebija tiesību tajos veikt kādas izmaiņas. Piena paviljonu savā pārziņā pārņemsim jau nākamā gada janvāri, kad beigsies esošā nomas līguma termiņš. Savukārt gastronomijas paviljona nomas līguma termiņš beigsies 2016. gada sākumā. Tas mums dos iespēju veikt rekonstrukciju arī šajos paviljonos. Atgādināšu, ka arī zivju paviljons bija nodots ilgtermiņa nomā, taču tam termiņš beidzās pirms diviem gadiem, un es domāju, ka tirgus apmeklētāji jau ir pamanījuši pirmās pozitīvās pārmaiņas.

– Kādi ir Centrāltirgus finanšu rādītāji – vai tas spēj atpelnīt izdevumus?

– Jā, jau trešo gadu pēc kārtas vērojams šī pašvaldības uzņēmuma apgrozījuma pieaugums, kas 2013. gadā sasniedza 7 miljonus eiro. Svarīgi, ka pēdējos gados spējam strādāt ar peļņu, ko varam novirzīt tirgus infrastruktūras pilnveidošanai. Vienlaikus esam veikuši papildu ieguldījumus uzņēmuma pamatkapitālā, kas šobrīd ir jau 11 miljoni eiro. Vērojot šī gada tendences, lēšam, ka šogad tiks sasniegts vēl lielāks apgrozījuma kopapjoms.

UZZIŅAI

Rīgas Centrāltirgus mārketinga speciālists Ivars Jakovels iesaka:

Rīgas svētku laikā piektdien, 15. augustā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Centrāltirgus sirdī – Nēģu laukumā – rosīsies viduslaiku tirgotāji un muzikanti, uz atklāta pavarda vārīsies zivju zupa, ikviens varēs izkalt savu Rīgas vērdiņu, liet sveces, pagatavot kaula, raga un koka priekšmetus, cept maizi, pielaikot bruņas un kaujas ekipējumu, dāmas – izcelt savu šarmu ar viduslaiku metodēm, savukārt mazākie tirgus apmeklētāji – pagatavot lelles no dabīgiem materiāliem un priecāties par trušiem, kas būs atceļojuši no Stellas Rubaņikas saimniecības Vecumniekos. Azartiskākie apmeklētāji varēs izmēģināt laimi viduslaiku azartspēļu spēlēšanā. Azarts, jautrība un nebijušas sajūtas garantētas.