Šogad 1. oktobrī sakritīs Būvniecības valsts kontroles biroja atvēršana un pilnīgi no jauna uzrakstīta Būvniecības likuma spēkā stāšanās.
Biroja atvēršana ir tikai šogad izveidotās valdošās koalīcijas partiju solījums uz 12. Saeimas vēlēšanām, bet likuma rakstīšana, pieņemšana un spēkā stāšanās aizņem jau vairāku Saeimas sasaukumu pilnvaru laiku. Šķiet, ka tikai nākamā Latvijas valdība uzņemsies pati saprast, citiem skaidrot un regulēt to, kā jaunā institūcija un jaunās normas funkcionēs gan pašas par sevi, gan kopsakarā.
Pirmais iespaids ir tāds, ka turpmāk būvniecības kontrolēšana kļūs svarīgāka par pašu būvniecību. Valsts būvinspekcijas likvidācija 2009. gadā notika ar solījumu nodot inspekcijas tiesības un pienākumus pašvaldību būvvaldēm, kas tagad nebūt negatavojas atteikties no savām tiesībām un finansējuma. Par piemēru šajā ziņā var kalpot Rīgas būvvalde, kur Neatkarīgās jautājums par iespējamu štatu un algu apcirpšanu nonāca pie Zanes Rezgales ar tik iespaidīgu amata nosaukumu kā «Būvvaldes Vadītāja biroja Dokumentu aprites nodaļas vadītāja». Viņas reakcija bija neizpratne, ka kaut ko tādu vispār iespējams pajautāt. Viņas rakstiskais mēģinājums uzrādīt jaunajā likumā ietverto būvvalžu pienākumu paplašināšanu tomēr neparādīja neko vairāk par iestādes apņēmību cīnīties, lai jaunās valsts iestādes parādīšanās nekādi netraucētu vismaz konkrētās pašvaldības būvvaldi. Valsts un pašvaldību ierēdņu skaits vairosies līdz brīdim, kad valsts vai kāda atsevišķa pašvaldība nonāks tādā pirmsbankrota situācijā, kādā Latvija jau atradās 2009. gada pavasarī.
***
Viedokļi
Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors, iepriekš Valsts būvinspekcijas priekšnieks:
– Būvinspekcija bija darbspējīga iestāde, kas pati no sevis neatjaunosies. Lai jaunā iestāde kļūtu darbspējīga, vēl ir jāveic liels darbs, norobežojot tās funkcijas no citām iestādēm un nosakot pienākumus un tiesības katram biroja darbiniekam. Ko, piemēram, nozīmēs birojam uzdotā publisko ēku ekspluatācijas uzraudzība? Vai biroja darbinieki liks uzrādīt papīrus, ka ar ēkām viss kārtībā, vai aplūkos pašas ēkas? Vai viņi drīkstēs prasīt, lai noplēš pārsegumus un viņi var aplūkot būvkonstrukcijas ēkā, kas liekas aizdomīga? Kas maksās par ēku jaukšanu un atjaunošanu?
Andris Kronbergs, projektēšanas biroja Arhis vadītājs:
– Ļoti labi, ka līdz ar jauno iestādi radīsies vēl viena iespēja nodrošināt būvniecības kvalitāti. Tieši kvalitāte ir tā, ko visvairāk vēlas arhitekti. Ēku drošība ir tikai viens no būvniecības kvalitātes aspektiem. Kvalitāte neattiecas tikai uz konkrētajām ēkām un vispār būvēm, bet uz būvniecības procesu, kas prasa ļoti daudz resursu no tā, cik nācijai šo resursu vispār ir: valsts un privāto resursu, intelektuālo, dabas un energoresursu. To izlietošanu nav labi atstāt pašplūsmā. Tādā veidā varētu nonākt līdz secinājumam, ka arī Ministru kabinets un nacionālās programmas nav vajadzīgas, ka cilvēki kaut kā izdzīvos arī bez tām.
Andris Božē, SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs:
– Kontrolētāju jau arī tagad netrūkst, tieši pēdējā laikā pa būvlaukumiem sākuši staigāt cilvēki no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, prasa uzrādīt būvmateriālu sertifikātus. Jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs droši vien reāli darbosies atbilstoši tam, kādus cilvēkus tur izdosies savākt. Vai tur būs tādi, kas kaut ko saprot no būvniecības, vai tur atkal būs jūra ar juristiem? Biroja atvēršana sakrīt ar brīdi, kad jāstājas spēkā jaunajam Būvniecības likumam. Abiem jaunievedumiem ir sacerētas anotācijas, ka nu tik būs būvniecībai iespējas, bet šobrīd es atturēšos minēt, par ko tas izvērtīsies.