Izgāztuvi Augusta Deglava ielā pārveidos par kalnu
Lai samazinātu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi, izgāztuves vietā Augusta Deglava ielā tiks veikta izgāztuves platības samazināšana, atkritumus sastumjot vienā kaudzē un blīvējot. Kaudzes konfigurāciju veidos dažāda slīpuma nogāzes ar mērķi izveidot vizuāli interesantu objektu - kalnu esošajā rūpnieciskās apbūves zonā.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes pārstāve Elīna Pētersone, izgāztuves vietā līdz 2015.gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 19,3 hektāru platībā. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļaus izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.
Kalna augstums sasniegs 35,5 metrus ar lēzenu nogāzi uz perspektīvās Lielvārdes ielas trases pusi. Izveidotais kalns tiks pārklāts ar pretfiltrācijas un auglīgās grunts slāņiem, rekultivētā teritorija tiks apzaļumota. Nākotnē to būs iespējams izmantot atpūtai un rekreācijas pasākumiem, savukārt ziemas periodā aktīvās atpūtas nodarbībām.
Izgāztuves rekultivācijas laikā, veidojot kalnu, tiks izvākti visi bīstamie un lielgabarīta atkritumi. Visā izgāztuves teritorijā tiks veikta piesārņoto gruntsūdeņu atsūknēšana un attīrīšana, kā arī gruntsūdens monitoringa sistēmas izveide.
Rekultivējamā atkritumu izgāztuve tika izveidota 1956.gadā Rīgas nomalē pilsētas sadzīves un rūpniecības atkritumu apglabāšanai. Izgāztuve tika izveidota bez projekta, tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības pasākumi - tieši virs kūdras tika bērti sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi, kas veidojās Rīgas pilsētā. 1973.gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši, būvgružu izbēršana tās apkārtnē turpinājās arī turpmākajos gados - līdz pat astoņdesmito gadu beigām.
Izgāztuve atrodas teritorijā, kas ietver Pļavniekus, Dreiliņus un daļu Purvciema, un tās apkaimē pašlaik dzīvo vairāk nekā 114 000 iedzīvotāju.
Saskaņā ar veiktajiem ģeotehniskās izpētes darbiem atkritumu slāņa biezums lielākajā daļā izgāztuves ir 8-10 m, bet tās centrālajā daļā, kur ir apmēram sešus hektārus plašs paaugstinājums, atkritumu biezums sasniedz 13-14 metrus. Izgāztuves sanācijas projektā, kas izstrādāts 2003.gadā, minēts, ka izgāztuvē ir apglabāti kopumā 1,66 miljoni kubikmetru atkritumu.
Deglava ielas izgāztuves teritorijā līdz šim laikam nav veikti nekādi labiekārtošanas vai sakopšanas darbi. Tādēļ pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas domes deputāti 2014.gada 17.jūnijā atbalstīja Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvniecības ieceri.
Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbus veiks SIA "Merks", bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants". Projekta kopējās paredzētās izmaksas ir 8,38 miljoni eiro, no kuriem pusi finansēs Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Pirmdien, plkst.12.30 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs apmeklēs izgāztuvi Augusta Deglava ielā, lai iepazītos ar tās teritorijas sanācijas projektu un plānotajiem rekultivācijas darbiem, kas sāksies augustā.