Biedrība: ziloņu izmantošana Rīgas cirkā nav likumīga

Vācijas Dabas aizsardzības pārvalde ar dokumentu kopijām ir apstiprinājusi, ka Rīgas cirka izrādēs izmantotais Āfrikas zilonis Sonja un Āzijas zilonis Vana Mana ir sagūstīti savvaļā un pieder pie apdraudētu savvaļas sugu dzīvniekiem. Latvijā šādu dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta ar likumu, tomēr šie ziloņi jau kopš marta tiek izmantoti Rīgas cirka izrādēs, norāda dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība".

Organizācija aprīlī lūgusi Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) pārbaudīt šo ziloņu dokumentus, veselības stāvokli, turēšanas apstākļus un to atbilstību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, taču pārbaužu gaitā pārkāpumi netika konstatēti. PVD atbildes vēstulē biedrībai gan netika sniegta lūgtā informācija par dzīvnieku izcelsmi, tādēļ "Dzīvnieku brīvība" sazinājās ar Vācijas dabas aizsardzības pārvaldi un saņēma dokumentu kopijas, kas pierāda, ka Rīgas cirka izrādēs izmantotie ziloņi Sonja un Vana Mana ir sagūstīti savvaļā un pieder pie apdraudētu sugu dzīvniekiem, norāda biedrības pārstāvji.

Latvijā prasības dzīvnieku izmantošanai cirkā nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās". Tajos noteikts, ka apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekus izmantot atrakcijās drīkst tikai tad, ja tie ir dzimuši nebrīvē vai izolēti no dabiskajiem apstākļiem traumu vai ar eksistenci nesavienojamu apstākļu dēļ. Līdz ar to ir nopietns pamats aizdomām, ka ziloņu Sonjas un Vana Manas izmantošana Rīgas cirkā ir pretlikumīga.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" jau pagājušajā nedēļā lūgusi PVD un DAP steidzami skaidrot šo situāciju un novērst iespējamos likuma pārkāpumus Rīgas cirkā, taču atbildīgās iestādes ar atbildi joprojām kavējas.

"Šobrīd saņemtā informācija apstiprina klajus likumdošanas pārkāpumus Rīgas cirka darbībā, tādēļ mūs izbrīna, ka PVD un Dabas aizsardzības pārvalde nespēj operatīvi sniegt atbildes uz jautājumiem par normatīvo aktu piemērošanu savā kompetences sfērā," norāda "Dzīvnieku brīvības" valdes loceklis Aivars Andersons. Tas rada pamatu aizdomām, ka Rīgas cirks jau gadiem pārkāpj likumu, izmantojot savvaļā sagūstītus apdraudētu sugu dzīvniekus.

"Dzīvnieku brīvība" jau kopš jūlija sākuma pie Rīgas cirka rīko regulārus protestus pret dzīvnieku izmantošanu cirkā. Katru otrdienu, ceturtdienu un sestdienu - pirms katras izrādes, kurā tiek izmantoti ziloņi, - pie Rīgas cirka sapulcējas aptuveni 20 līdz 30 cilvēki, turot rokās plakātus, dalot skrejlapas un vācot iedzīvotāju parakstus petīcijā par dzīvnieku cirka izbeigšanu Latvijā. Protesta akcijas pie Rīgas cirka turpināsies gan jūlijā, gan augustā.

Sabiedrības protesti pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā aizsākās šī gada aprīlī. Pēc tam, kad Rīgas cirks atteicās pārtraukt sadarbību ar cietsirdībā pret dzīvniekiem pieķerto ziloņu dresētāju Larsu Holšeru, protesta akcijā pie Rīgas cirka piedalījās gandrīz 70 cilvēki. Tomēr vasarā Rīgas cirka vadība noslēdza vēl vienu sadarbības līgumu ar Holšeru, iekļaujot ziloņus jaunās programmas "Vasaras Rēvija" 27 izrādēs. Pirms jaunās programmas pirmizrādes pie Rīgas cirka pulcējās apmēram 60 protestētāju.

Jau ziņots, ka biedrība "Dzīvnieku brīvība" ar atklātu vēstuli 18.jūnijā vērsusies pie Kultūras ministrijas, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzot atbildīgās iestādes aicināt VSIA "Rīgas cirks" vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas cirka izrādēs. Kultūras ministrija un pārējās iestādes atbildi vēl gatavo.

Aktīvisti uzsver - dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā pasaulē atzīst, ka dzīvnieku cirks ir problemātisks daudzos aspektos. Cirka dzīvnieki tiek turēti ieslodzīti šauros krātiņos vai pieķēdēti, izolēti no savām ģimenēm, bez iespējām paust savu dabisko uzvedību. Viņus regulāri transportē lielos attālumos, ilgstoši turot ieslodzītus šauros kravas furgonos. Lai panāktu, ka dzīvnieki izpilda sugai neraksturīgas darbības, nereti tiek pielietota vardarbīga dresūra, kuras laikā dzīvnieki tiek fiziski ietekmēti vai atstāti bez pārtikas un ūdens. Stresa un nepiemēroto dzīves apstākļu dēļ cirka dzīvnieki bieži cieš no psihiskām un fiziskām saslimšanām un mirst pāragrā nāvē.

Nepieciešamību kritiski izvērtēt tradīcijas un atteikties no dzīvnieku cirka jau ir sapratušas daudzas pasaules valstis. Savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta Beļģijā, Austrijā, Nīderlandē, Izraēlā, Grieķijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Kiprā, Bolīvijā, Panamā, Kolumbijā, Kostarikā un citur. Lielbritānijas valdība apņēmusies ieviest aizliegumu drīzā nākotnē, daudzās citās valstīs netiek izsniegtas atļaujas dzīvnieku cirka izrādēm. Pateicoties augošam sabiedrības pieprasījumam, aizvien vairāk pasaules klases cirku izvēlas atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.