Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) Rīgas domes frakcijas deputāti kategoriski iebilst pret pēkšņo un sasteigto domes lēmumprojektu par Lucavsalas pārdošanu. Lēmumprojektā Rīgas dome A. Amerika un N.Ušakova vadībā paredzējuši pārdot praktiski visu brīvo salas teritoriju: gandrīz 102,9 ha. Lucavsala ir Rīgas zaļākā un klusākā pilsētas daļa, kas vēsturiski jau no 19. gadsimta ir bijusi mazdārziņu teritorija. Šeit atrodas arī Gunāra Astras dzimtās mājas, airēšanas skola un kultūrvēsturiski objekti.
NA neapmierina lēmumprojekts, kurā plānots pārdot tik ievērojamu lielu pilsētas teritoriju ar neskaidriem un rīdziniekiem neizdevīgiem nosacījumiem par turpmāko zemes izmantošanu. Esošais lēmumprojekts neparedz pašvaldības izstrādātu lokālplānojumu, no kura būtu iespējams saprast, kā rīdzinieki varēs piekļūt Daugavas krastam, salas zaļajai zonai, kādas būs iespējas atpūsties un sportot ikvienam pilsētniekam. Pieņemot šādu lēmumu, ir skaidrs, ka Rīga zaudēs daudzu arhitektu un sportistu sen iecerēto airēšanas sporta bāzi.
NA uzskata, ka pašvaldībai pašai būtu jāizstrādā lokālplānojums, uzklausot un iesaistot rīdziniekus. Esošais projekts paredz lokālplānojuma izstrādi uzticēt privātīpašniekam tikai tad, kad būs jau uzsākta zemes atsavināšana.
Pārdodot visu Lucavsalu, pilsēta zaudē iespēju attīstīt šajā rajonā pašvaldības dzīvojamo māju fondu. Tiek zaudēta vēl viena iespēja pašvaldības bērnu dārza būvniecībai. Kaut rindas gan uz pilsētas dzīvokļiem, gan bērnu dārziem joprojām skaitāmas tūkstošos, bet piemēroti pašvaldības īpašumi intensīvās atsavināšanas dēļ kļūst aizvien mazāk.
NA Pilsētas īpašumu komitejas deputāts Andris Lācis uzskata: „Nav iespējams paredzēt, kā pārdotā zeme būs publiski pieejama līdz projekta izstrādes beigām. Uzbūvēt biroja centrus, daudzdzīvokļu namus, labiekārtot parkus un rekreācijas zonas var prasīt daudzus gadus. Nav zināms vai šajā posmā netiks iežogota ievērojama Lucavsalas daļa, liedzot pieeju Daugavas krastam, mazdārziņiem, zaļajām zonām, un esošajiem privātīpašumiem, jo iespējamā publiskā pieejamība stājas spēkā tikai pēc objektu pabeigšanas.”
NA deputāte Ieva Holma norāda: „Vērā ņemams ir arī vairāku simtu Lucavsalas mazdārziņu kopēju viedoklis. Pirms tik nopietna lēmuma pašvaldībai būtu bijis jāveic diskusija par Lucavsalas attīstību, ņemot vērā tieši vietējo iedzīvotāju intereses un vajadzības. Pašreizējs lēmumprojekts paredz mazdārziņu likvidēšanu kā šķiru, kaut 102 ha ir pietiekoši liela platība, lai sabalansētu dažādas intereses.”
Lēmums izpārdot labākos Rīgas īpašumus ir acīmredzamas sekas populistiskai un nepārdomātai saimniekošanai, ievērojamam pilsētas budžeta deficītam, kuru nepieciešams tieši šobrīd segt, nedomājot par rīdzinieku nākotni. Tāpat pēckrīzes periodā nav pieprasījuma pēc lieliem projektiem, tāpēc zeme var tikt pārdota par sviestmaizi (iespējams, jau iepriekš sarunātiem pircējiem).
Lucavsala ir unikāla vieta Daugavas krastā, tuvu centram un vēl šobrīd tas ir visu rīdzinieku īpašums. Atdot tik vērtīgu un plašu pilsētas īpašumu bez stingriem un skaidriem pārdošanas nosacījumiem nozīmē atņemtās nākotnes iespējas ikvienam Rīgas iedzīvotājiem un viņu nākamajām paaudzēm.