Lāčplēša diena – atjaunotos Brāļu kapos
Liekot lietā tautas saziedotos un Rīgas domes piešķirtos līdzekļus, šovasar turpina atjaunot Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošo sienu un celiņus. Ievērojamu daļu naudas Brāļu kapu atjaunošanai cilvēki saziedoja ikgadējā Lāčplēša dienas akcijā Latvijas Televīzijā, tiešraidē Rīgas Brāļu kapu fonds saņēma 30 740 ziedotāju zvanu. Sienu plānots atjaunot līdz rudenim, bet jau konkrētāk zināms, ka līdz septembra beigām paredzēts atjaunot arī Brāļu kapu Centrālā kapu lauka celiņus.
Pagājušogad tika atklāta restaurētā Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija, bet šogad maijā ir uzsākta Noslēdzošās sienas Vidzemes-Latgales heraldisko tēlu un strēlnieku bareljefu restaurācija. Šī sienas daļa ir saplaisājusi un Allažu šūnakmens ir krietni papostīts – vairāk nekā citviet, tāpēc arī atjaunošana būs ilgāka. Šogad restaurācijā plānots investēt 35 000 eiro. Brāļu kapu ansambļa atjaunošanai Rīgas pašvaldība atvēlēs kopumā 665 500 eiro. Par šo summu paredzēts veikt Centrālā kapu lauka celiņu rekonstrukciju (līgumā paredzēts, ka šie darbi izmaksās 182 567 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa), renovēt Svētās uguns laukumu un laukumu pie Noslēdzošās sienas, restaurēt mūra žogu gar Varoņu ielu un veikt citus darbus. Pašvaldībā informē, ka Rīgas Pieminekļu aģentūra 2012. gadā ar sabiedrisko organizāciju Rīgas Brāļu kapu fonds noslēdza sadarbības līgumu par to, ka fonds uzņemas Noslēdzošās sienas restaurāciju. Fonds saviem spēkiem vāc ziedojumus un īsteno līgumā paredzētos darbus.
Celiņu renovācija notiks visā apakšējā kapu laukā, kas nodrošinās labākas iespējas kopt apbedījuma vietas. Līdz septembra beigām tiks veikta šūnakmens apmalīšu un smilšakmens plākšņu restaurācija, un kopā paredzēts renovēt celiņus 1845 kvadrātmetru platībā. Par celiņu remontu Rīgas domē ticis runāts ne reizi vien, norādot, ka kļūst neērti rīkot karavīru atceres pasākumus Brāļu kapos, ja līdz Mātes Latvijas tēlam nevar aiziet, nepaklūpot uz izdrupušajām plātnēm.
Nākamgad, kad Rīgas Brāļu kapiem būs 100 gadu jubileja, vajadzētu pabeigt visa šā kultūras pieminekļa restaurāciju. Jāatgādina, ka 1915. gada 15. oktobrī tagadējos Meža kapos tika apbedīti trīs latviešu strēlnieki, kuri pirmie krita kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Tas bija aizsākums Rīgas Brāļu kapu izveidei.