Šajos Līgo svētkos svinētājus Rīgā gaidīs jau tradicionālā vieta – 11. novembra krastmala, kur īpašu koncertprogrammu Tā līgo Latvijā sagatavojis Raimonds Pauls. Pirmo reizi ielīgošana notiks Mežaparkā.
Tur tiek solīts grandiozs dejas uzvedums Lec, saulīte!. Krastmalā lustes būs bez maksas, bet Mežaparkā biļetes maksā no 15 līdz 35 eiro. Tiem, kuri uz koncertu nebrauks, bet gribēs vien padancot Rīgas ballē, trīs eiro vajadzēs samaksāt par balli, kas sāksies pulksten 1.00.
Ceturtdien, internetā izpētot pieejamās biļetes, Neatkarīgā konstatēja, ka Mežaparka lielajā estrādē ir sektori, kuros nebija nopirkts vēl samērā daudz biļešu – pat aptuveni trešā daļa. Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle uzsver, ka visi dienas pasākumi Mežaparkā ir bez maksas, savukārt uzvedumus un līdzīgus pasākumus līdz šim nevienam nav bijis iebildumu apmeklēt ar biļeti. Tātad – par maksu. Šogad rīdziniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāta daudzveidība – ja gribas svinēt tāpat kā līdz šim, tad Jāņu lustes var apmeklēt krastmalā un Dzegužkalnā, ja gribas citādi – tad Mežaparkā, kur 21. un 22. jūnijā būs programma Rīga 2014 saulgrieži. «Tā ir katra cilvēka izvēle,» noteic D. Čivle. Nodibinājuma Rīga 2014 sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris piebilst, ka 35 eiro ir vidēja cena uz koncertiem. Un Mežaparkā piedāvās augstvērtīgu programmu, par kuru jāmaksā.
Kultūras pasākumu organizatorus vairāk par apmeklētāju skaitu Mežaparkā tomēr satrauc niecīgā reklāma. M. Drēģeris cerīgi teic, ka šogad tūristu skaits ir palielinājies par 19 procentiem un katru nedēļu vidēji septiņi ārvalstu mediju pārstāvji no jauna ierodas Rīgā, tomēr atdevi tūristu skaita ziņā varētu gaidīt vien nākamgad. Tad Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Nodibinājumam nauda reklāmas un mārketinga pasākumiem nav paredzēta, ar Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanu jānodarbojas Tūrisma attīstības valsts aģentūrai. Iecerētā Rīgas popularizēšana ārzemēs ar pilnu jaudu nenotiek, jo izvēlētā iepirkuma procedūra jau pašā saknē paredzēja pārsūdzības iespēju un kavēšanos, saka D. Čivle. Tagad izskan solījumi, ka kultūras tūrisma kampaņa sāksies (ja sāksies) septembrī. Kampaņā, kas bija plānota divās daļās, varēs īstenot tikai otro. Kultūras galvaspilsētu reklamēt dižas jēgas nebūs, atliks uzsvērt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā.
D. Čivle ir sarūgtināta: «Savā pieredzē to uzskatu par vienu no lielākajām neizdarībām. Mēs ar saviem niecīgajiem cilvēkresursiem esam izdarījuši tik daudz, ka esam pamanāmi kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Būtu bijusi reklāma, iespēju būtu vairāk, bet tagad iespējas neīsteno ar to jaudu, kā varēja.» To sakot, D. Čivle acīmredzot domāja, ka pašlaik kultūras pasākumus Rīgā popularizē ārvalstu žurnālisti, bet tā ir viņu izvēle, ko un kā atspoguļot. Līdz jūnija sākumam Eiropas kultūras galvaspilsētas preses centrā bijuši 235 ārvalstu žurnālisti, pašlaik visvairāk publikāciju par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ir Vācijas, Francijas, Krievijas, Itālijas un Lietuvas medijos. Vairāki prominenti izdevumi iekļāvuši Rīgu savos topa galamērķu sarakstos.