Atklās piemiņas zīmi izcilajiem Rīgas dārzu veidotājiem Kūfaltam un Ziedakam

© F64 Photo Agency

Piektdien, 20. jūnijā, plkst. 10.00 pilsētas kanālmalas apstādījumos iepretim Latvijas Universitātes ēkai Raiņa bulvārī 19 atklās piemiņas zīmi izcilajiem Rīgas dārzniekiem, pilsētas dārzu pirmajiem veidotājiem Georgam Kūfaltam (1853 – 1938) un Andrejam Zeidakam (1874 – 1967).

Kopā ar piemiņas zīmi tiks uzstādīts figurāls parka sols pilsētas kanālmalas apstādījumos, kanāla labajā pusē pie G. Kūfalta stādītās platlapu liepas. Sols tiks uzstādīts ar SIA "Rīgas meži" gādību, sadarbībā ar biedrību “Riga, I Love You” un Rietumu Bankas labdarības fondu.

Kompozīcijas elementus veidojis tēlnieks Ģirts Burvis, kas pazīstams ar tādiem darbiem kā piemineklis "Rīdzenieki" (veltīts A. Deglava romānam "Rīga"), skulptūru "Mūrnieks un skursteņslauķis", memoriālo ansambli Fr.Brīvzemnieka piemiņai "Četri novadi" un citiem atzinību guvušajiem darbiem. Kompozīcijas autors ir arhitekts Ilmārs Briedis, bet atklāšanas ceremonijas uzveduma autors ir kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs.

"Šī būs pirmā parka labiekārtojuma kompozīcija Latvijā, kas veltīta ainavu arhitektiem un daiļdārzniekiem. Georga Kūfalta un Andreja Zeidaka ieguldījums Rīgas apstādījumu struktūras izveidē un attīstībā ir neatsverams – bez viņu aktīvas darbības nebūtu iedomājami pilsētas centra apstādījumi, viena no pirmajām dārzu pilsētām Eiropā – Mežaparks, Brāļu kapu memoriālais ansamblis, daudzi vēsturiskie Rīgas dārzi un parki. Šī ir mūsu atzinība gan tiem, kuri pirms 135 gadiem sāka veidot, gan tiem, kuri šodien turpina attīstīt unikālu Rīgas zaļo mantojumu," uzsver SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Uldis Zommers.

Rīgas dārzu un parku direkcija tika nodibināta 1879. gadā. Par jaunās iestādes pirmo direktoru izraudzīts no Plēnes pilsētas Holšteinas zemes Vācijā nākušais Georgs Kūfalts. 1915. gadā viņa vietā stājās G.Kūfalta skolnieks, Kuldīgā dzimušais latviešu daiļdārznieks un ainavu arhitekts Andrejs Zeidaks, kurš pilsētas dārzus un parkus attīstīja nākamos 29 gadus.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais