Miljons iemaksāts, Rīgas pilī strādā visās telpās

Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Imants Lancmanis atzīst, ka ir patīkami pārsteigts par vakar Rīgas pilī redzēto. Pirms padomes sēdes viņš apskatīja, kas noticis kopš 22. maija, kad tika parakstīta papildu vienošanās par ugunsgrēka seku novēršanu par pils būvnieka līdzekļiem.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE atbilstoši iepriekšējā Rīgas pils atjaunošanas padomes sēdē nolemtajam pagājušajā nedēļā parakstīja papildu vienošanos pie sākotnējā līguma – ka pērnās vasaras ugunsgrēka radītās sekas novēršamas par SBRE līdzekļiem.

Par ugunsgrēka izraisīšanu Rīgas pilī aizdomās tiek turētas trīs personas, kas esot atbildīgas par nedrošu būvdarbu veikšanu. Policija konstatējusi divus noziedzīgus nodarījumus – mantas bojāšanu aiz neuzmanības, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu Rīgas pilī. Ilgāku laiku VNĪ un SBRE skaidrojās, kam un vai vispār kaut kas būtu jāmaksā, līdz tika noslēgta jau minētā vienošanās par to, ka būvnieks apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu. Lai saliktu visus punktus uz i, proti, kurš vainojams ugunsgrēka izraisīšanā, jāsagaida tiesa, bet I. Lancmanis noteic, ka jau tagad SBRE ir iespēja sevi apliecināt, veiksmīgi turpinot darbu pilī.

Pēc līguma noslēgšanas būvuzņēmums apņēmās nekavējoties iemaksāt aptuveni miljonu eiro. VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina vakar apliecināja, ka nodrošinājums vairāk nekā viena miljona eiro apmērā speciāli izveidotajā darījumu kontā ir iemaksāts. Līdz 15. jūnijam būvniekam šajā kontā jāieskaita atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro. Kopumā ugunsgrēka radītie zaudējumi ir 4 264 679 eiro.

Bija svarīgi panākt vienošanos starp VNĪ un SBRE, lai darbus Rīgas pilī varētu turpināt, turklāt turpināt tādā tempā, lai Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē varētu atgriezties 2015. gada 1. novembrī. Šāds termiņš ir reāls, Neatkarīgajai sacīja gan VNĪ pārstāve, gan I. Lancmanis. Tad pilnībā būtu jāpabeidz Rīgas pils priekšpils rekonstrukcija un restaurācija.

I. Lancmanis laikrakstam sacīja: «Biju pārsteigts, ka viss ir sakārtojies. Patīkami pārsteigts, ka visās malās cilvēki strādā, ir aktivitāte. Visās telpās strādā, un tas ir galvenais.» Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs uzteica būvniekus, jo viņš guvis pārliecību, ka celtnieki vēlas darbus pabeigt noteiktajos termiņos. Vakar notikušās sarunas I. Lancmanis vērtē kā konstruktīvas, jo nu tiekot konkrēti spriests par to, kuru telpu un kā remontēs. Viņš bija iepriecināts par jau uzliktajām konstrukcijām virs Baltās zāles – perfekts un rūpīgs darbs, prieks skatīties. Šo telpu ugunsnelaime izpostīja visvairāk.