Šodien, klātesot valsts augstākajām amatpersonām, Latvijas Universitātes (LU) un "LNK IndustriesGroup" vadībai, svinīgi tika ielikts LU Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informēja LU rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.
Dabas zinātņu centrs, kura būvniecību plānots pabeigt jau nākamā gada augustā, būs pirmā augstākās izglītības ēka, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tiks pilnībā uzcelta no jauna.
Pamatakmens un laika kapsulas ielikšanas svinīgā pasākuma goda viesi bija Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), Rīgas domes pārstāvji, LU vadība un fakultāšu dekāni u.c. sabiedrībā zināmi cilvēki. Ar vīziju par topošo LU Akadēmisko centru iepazīstināja projekta arhitekti "Sestais stils" un būvnieki "LNK IndustriesGroup".
LU rektors profesors Mārcis Auziņš uzsvēra, - zīmīgi, ka LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecība sākta universitātes 95.jubilejas gadā, lai, atzīmējot tās simtgadi, Latvija varētu lepoties ar vienu no modernākajiem izglītības un zinātnes centriem Eiropā.
Apliecinot valdības atbalstu projektam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sacīja, ka LU Akadēmiskais centrs būs pirmais augstākās izglītības komplekss, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tiks pilnībā uzcelts no jauna.
Druviete uzsvēra, ka Torņakalns kā LU izvēlētā mājvieta ir dziļi simboliska, jo Pārdaugava bija latviešu saimnieciskā uzplaukuma un turīguma avots. "Nākotnes bagātības avots ir zināšanas, tāpēc patiess prieks strādāt un redzēt, kā uzsākam īstenot sapni par laikmetīgu un vienotu, visā pasaulē atzītu zinātnes universitāti," pauda ministre.
Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmā projekta kārta tiks pabeigta 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā. Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.
Topošajā ēkā tiks iekārtotas sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas. Tajā atradīsies Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centrs, Farmācijas un biomedicīnas Valsts nozīmes pētniecības centrs, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas Valsts nozīmes pētniecības centrs, Meža un ūdens resursu Valsts nozīmes pētniecības centrs, Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centrs, kā arī Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas Valsts nozīmes pētniecības centrs.
Nākamajās kārtās plānots izveidot Humanitāro zinātņu centru, Dzīvības un veselības zinātņu centru, Skolotāju izglītības centru un Sociālo zinātņu centru. Kompleksā paredzētas studiju servisa un rekreācijas telpas, kā arī dienesta viesnīcas, sporta centrs un ekumēniskā baznīca. Plānots, ka viss komplekss tiks pabeigts līdz 2023.gadam un tas uzņems 15 000 studentu.
Pirmās kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība uzticēta pilnsabiedrībai "LNK IndustriesGroup", ar kuru 2013.gada septembrī parakstīts sadarbības līgums. Uzņēmums tika izraudzīts iepirkuma procedūrā. Līguma summa - 21,18 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Pirms ēkas būvniecības sākšanas LU Akadēmiskā centra ēku kompleksa apbūves vietā Rīgā, Jelgavas ielā 1, noritēja arheoloģiskās izpētes darbi, jo minētajā teritorijā atradās jauno laiku nocietinājums - Kobronskanstes cietoksnis. Visi arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti ir uzskaitīti un tiks nodoti muzejiem.