Privātpersonas, kuras izīrē vienu istabu vai dzīvokli, diezin vai maksā nodokļus valstij un neinformē par savu saimniecisko darbību. Tādu apgalvojumu var adresēt ļoti daudziem nekustamā īpašuma izīrētājiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) šādu ienākumu guvējus meklē sludinājumos un vēl ar citām metodēm.
Taču virs izīrētājiem karājas arī cits Damokla zobens – ja īrniekam radīsies domstarpības ar īpašnieku, tad pēdējā nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas faktu īrnieks var pārbaudīt VID mājaslapā. Ja izrādīsies, ka nekustamais īpašums izīrēts pa kluso, sankcijas būs nepatīkamas. Savukārt īrnieks, ja nav noslēgts līgums, nereti nokļūst beztiesiskā situācijā.
Jāiesniedz deklarācija
VID atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2013. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz līdz 2. jūnijam ieskaitot. Deklarācija noteikti jāiesniedz arī tiem, kuri veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), kā arī guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā.
Reģistrējas salīdzinoši maz
Jau pirms dažiem gadiem Notāru dienās tika aktualizēta problēma par ienākumu deklarēšanu, ja tie iegūti, izīrējot savu nekustamo īpašumu. Tolaik eksperti atzina, ka ar nekustamā īpašuma firmām problēmu, varētu teikt, nav, bet cilvēki, kuri izīrē vienu istabiņu vai dzīvokli, visbiežāk iedzīvotāju ienākuma nodokli par šo saimnieciskās darbības veidu nemaksā. Cik liela ir izīrētāju pelēkā zona? Daži pat pieļauj, ka krietni lielāka nekā puse no īres tirgus.
VID informē, ka līdz 2014. gada 7. maijam kopumā ir reģistrētas 16 310 fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēji) un 79 individuālie komersanti, kuriem ir uzrādīts pamatdarbības veids – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. No tiem 5917 fiziskās personas ir izmantojušas tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam atbilstoši likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11. panta divpadsmitajai daļai.
Lasa un salīdzina
Kā VID uzrauga, konstatē un mudina reģistrēties tos, kuri savu mājokli izīrē, bet VID nav reģistrējušies? Pirmais, kas ienāk prātā, ir sludinājumu portālu caurskatīšana. Jā, tā tiešām notiek. VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenās speciālistes Evitas Teices-Mamajas atbildē teikts, ka VID veic nereģistrētās saimnieciskās darbības riska mazināšanas pasākumus, balstoties uz datorizētās fizisko personu riska analīzes sistēmas RASA rezultātiem. Šī sistēma pieļauj pēc riska kritērijiem analizēt visu VID rīcībā esošo informāciju par konkrētu fizisko personu. Kā jau iepriekš minēts, tiek izvērtēti sludinājumi plašsaziņas līdzekļos, kā arī analizēta informācija, kas saņemta no trešajām personām. Tiek analizēta VID rīcībā esošā informācija par personas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Gadījumā, ja, piemēram, to skaits liecina par iespējamu to izīrēšanu un ienākumu gūšanu, persona tiek aicināta izvērtēt, vai viņas darbība nav vērtējama jau kā saimnieciskā darbība. Tad VID aicina attiecīgo personu reģistrēt savu saimniecisko darbību.
Ar līgumu ir drošāk
Domstarpības starp izīrētājiem un īrniekiem rodas gan tad, ja rakstveida līgums pastāv, gan arī tad, ja tāda nav. Tomēr abām pusēm ir drošāka sajūta, ja līgums ir noslēgts. Visbiežāk līgumu nenoslēdz tādēļ, lai nemaksātu nodokļus. Gan vienai, gan otrai pusei ir jāizvērtē risks, jo, piemēram, īrnieks var nemaksāt par īri un nebūs pierādījumu, ka viņš vispār īpašumā atradies, savukārt izīrētājs var pēkšņi uzteikt mitekli vai paaugstināt īres maksu.
Var šķist, ka shēma, kādu mājokļa izīrētājam piedāvā VID, ir sarežģīta, tomēr tai ir tikai divas iespējas: reģistrēt savu saimniecisko darbību un izvēlēties vienu no divām nodokļa likmēm, kādu maksāt par šiem ienākumiem, vai nereģistrēt saimniecisko darbību (tad obligāti jābūt rakstveidā noslēgtam īres līgumam). Ja ieņēmumi no šī saimnieciskās darbības veida ir nelieli, labāk izvēlēties fiksēto likmi un reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, bet var izvēlēties standarta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – 24%. Ja cilvēks nereģistrē savu saimniecisko darbību, bet paziņo VID par līgumu ar īrnieku, tad likme ir 10 procenti no ieņēmumiem par nekustamā īpašuma izīrēšanu.