Būvvalde: Vismaz 56 privātie bērnudārzi Rīgā darbojas telpās ar neatbilstošu lietošanas veidu

Izvērtējot Rīgas teritorijas privāto pirmsskolas izglītības iestāžu telpu atbilstību normatīvo aktu prasībām, Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi, ka no kopumā apmēram 100 bērnudārziem 56 darbojas ēkās, kuru telpu funkcijas nav paredzētas šādam nolūkam.

Maija sākumā tika izvērtēti apmēram simt Rīgas teritorijā strādājoši privātie bērnudārzi. Pēc pirmreizējas pieejamās informācijas apstrādes tika konstatēts, ka vairāk nekā pusei no Izglītības kvalitātes valsts dienesta licenci saņēmušajām pirmsskolas izglītības iestādēm telpu funkcija ir neatbilstoša. Galvenokārt bērnudārzi ierīkoti telpās, kas ir paredzētas kā dzīvojamās vai biroja telpas, bet ir arī gadījumi, kur telpu lietošanas veidi ir paredzēti komerciālai darbībai vai pat rūpnieciskai ražošanai.

Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka gan norāda - apzinoties Rīgas situāciju bērnudārzu pieejamībā, šobrīd nav ne racionāli, ne iespējami likt nekavējoties pārtraukt to darbību. Bērnudārzu pārstāvjiem ir pieprasīta informācija, un tiks noteikti konkrēti termiņi, kas nepārsniegs sešus mēnešus, dodot iespēju nodrošināt telpu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

"Diemžēl jāatzīst, ka uzņēmēji vēl ar vien vieglprātīgi izturas pret normatīvo aktu prasībām, tādējādi, iespējams, pakļaujot briesmām sabiedrības neaizsargātākos locekļus. Taču šajā gadījumā ir jārunā ne tikai par pirmsskolas izglītības iestāžu īpašnieku bezatbildību, bet par valsts iestāžu izveidoto sistēmu kopumā, kas šādas situācijas pieļauj," norāda Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Ministru kabineta noteikumos "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" ir noteikts, ka licences saņemšanai Izglītības ministrijas pakļautībā esošajam Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir nepieciešams iesniegt iesniegumu, kam pievienota pašas izglītības iestādes sagatavota izziņa par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Nepieprasot atbildīgo institūciju apliecinājumus, bet paļaujoties uz bērnudārzu pārstāvju pašu izsniegtu apliecinājumu, ka, viņuprāt, telpu pārbūve ir veikta, ievērojot visas normatīvo aktu prasības, sistēmā nav iestrādāts nekāds kontroles mehānisms. Savukārt prasības, kas izvirzītas pirmsskolas izglītības iestādēm attiecībā uz ēku un telpām ir ļoti detalizētas, taču samērīgas. Piemēram, atkarībā no bērnu vecuma noteikta konkrēta telpas platība, kas paredzēta vienam bērnam, lai nodrošinātu nepieciešamo privāto telpu. Tāpat ir atrunātas higiēnas prasības, nosakot, ka uz astoņiem bērniem ir jāparedz viena izlietne, u.tml., uzsver Rīgas pilsētas būvvalde.

"Situācijas uzlabojumam Izglītības ministrijai būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvo aktu regulējumā, pirms licences izsniegšanas nosakot obligātu prasību pirmsskolas izglītības iestāžu īpašniekiem - iesniegt apliecinošu dokumentu, ka telpu pārbūve ir saskaņota un akceptēta būvvaldē un to lietošanas veids ir atbilstošs," norāda Vircavs.

Būvvaldes vadītājs uzskata, ka šāda prasība nodrošinātu iespējamību atrisināt problēmas cēloņus, nevis nesamērīgu cīņu ar sekām. Būvvaldei šobrīd ir nepieciešams izvērtēt tās rīcībā esošo dokumentāciju par katras pirmskolas izglītības iestādes telpām. Konstatējot pārkāpumu, ir jāsagatavo vēstules ar paskaidrojumu pieprasījumu. Pēcāk šie paskaidrojumi jāizvērtē un jāsniedz iespēja saprātīgā termiņā pārkāpumu novērst. Paralēli šim procesam telpas ir nepieciešams apsekot arī dabā.

"Šis ir vairāku mēnešu intensīvs darbs, kura laikā pirmsskolas izglītības iestādes varēs turpināt savu darbību, bet par šo telpu drošību vecākiem neviens nevarēs sniegt apliecinājumu. Savukārt procesa gaitā būvvaldes norādījumu izpilde būs atkarīga vienīgi no uzņēmēja atbildības līmeņa un labdabības, jo normatīvo aktu regulējums neparedz tiesības būvvaldei vai Pašvaldības policijai fiziski pārtraukt patvaļīgu telpu ekspluatēšanu neatbilstoši to paredzētajai funkcijai," skaidroja Vircavs.