Helmani ieceļ par jaunizveidotā Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoru

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē nolēma par jaunizveidotā Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoru iecelt pašreizējo Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktoru Gunti Helmani.

Konkursa komisija par labāko vienbalsīgi atzina Helmaņa kandidatūru. Uz direktora amatu konkursa otrajā kārtā pretendēja arī Žanete Tauriņa, Indulis Laškovs, Gundega Pavāre un Andris Priekulis.

Helmanis pašlaik ir Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors.

Paredzēts, ka Helmanis amatā stāties no 4.janvāra.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Helmanis no 1996.gada vadījis Rīgas Skolu valdi, bet pēc tam no 2002.gada darbojies kā Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktora vietnieks. No 2007.gada Helmanis strādā par departamenta direktoru.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 3.oktobrī pēc garām diskusijām nolēma līdz gada beigām apvienot Izglītības un Kultūras departamentu.

Apvienojot Kultūras departamentu ar Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu, līdz 30.decembrim jāizveido Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Paredzēts, ka departamentā būs Izglītības pārvalde, Kultūras pārvalde, Sporta un jaunatnes pārvalde, Administratīvā pārvalde, Finanšu pārvalde, Audita un revīzijas nodaļa, Juridiskā nodaļa, Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļa, Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcija un Direktora birojs.

Pašlaik Izglītības departamentā ir 262,5 amata vietas, bet Kultūras departamentā - 78 amata vietas, tātad kopā 340,5 amata vietas.

Plānotais darbinieku amata vietu skaits apvienotajā Izglītības, kultūras un sporta departamentā ir 151 amata vieta, tādējādi kopējais samazinājums būs 56,5%. Samazinājumā iekļautas gan grāmatvedības centralizācijas rezultātā Finanšu departamentam atdotās 104 grāmatvežu vietas, gan arī Svētā Pētera baznīcas pārvaldes 30 darbinieku amata vietas, kuras nodotas jaunizveidotajai kultūras iestāžu apvienībai. Līdz ar to reāli darbinieku skaits tiks samazināts aptuveni par 27%.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais