Daugavas stadionam būs nepieciešams daudz lielāks valsts finansējums, nekā plānots, jo maz ticams, ka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par finansējumu būvei dos pozitīvus rezultātus, trešdien Dziesmu svētku padomes sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs. Arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atzina, ka pašlaik visas sarunas par finansējumu beigušās ar neveiksmi, jo EK ļoti strikti izvērtē tieši atbalsta sniegšanu sporta būvēm.
Severs pastāstīja, ka apspriesta iespēja īstenot stadiona būvniecību pa daļām. Pēc viņa teiktā, šis ir starpinstitūciju jautājums, par kuru jāvienojas tuvākajā laikā, jo būvniecības darbus vajadzētu sākt uzreiz pēc nākamā gada Skolēnu dziesmu un deju svētku noslēguma.
Melbārde uzsvēra, ka finansējums Daugavas stadionam būs jāatrod, visdrīzāk, valsts budžetā un iesaistot privāto finansējumu. Finansējumu no EK, pēc ministres teiktā, varētu iegūt apkārtnes sakārtošanai, bet ne pašam stadionam.
Severs informēja, ka ir apzināti uzlabojumi, kas jāveic Daugavas stadionā, lai nākamajā gadā tajā varētu uzstāties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki. Šie uzlabojumi galvenokārt saistīti ar dejotājiem nepieciešamu drošu segumu. Severs norādīja, ka kopējā uzlabojumiem nepieciešamā summa ir 471 000 eiro. Ministru kabinetā konceptuāli esot atbalstīta šīs summas piešķiršana. Paredzēts, ka šo jautājumu valdība skatīs maijā.
Jau ziņots, ka par lielo kultūras infrastruktūras objektu būvniecību varēs runāt pēc EK lēmuma. Melbārde iepriekš atzina, ka patlaban nav skaidrs, kāda ir EK nostāja šajā jautājumā. Pēc viņas teiktā, indikatīvi nākamajā plānošanas periodā varētu būt pieejami 80 miljoni eiro. Pusi no šiem pieejamiem līdzekļiem varētu atvēlēt stadiona būvniecībai.
Melbārde iepriekš arī pauda, ka līdz Latvijas neatkarības 100 gadu jubilejai veltītajiem dziesmu un deju svētkiem ir jāuzlabo Dziesmu svētku infrastruktūra, lai skandāls par biļetēm nebūtu desmitreiz lielāks nekā pagājušajā gadā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda atbalstu šāda plāna realizēšanai, jo tas varētu atrisināt arī vienu no šobrīd aktualizētajiem jautājumiem par jaunas brīvdienas noteikšanu pirmdienā pēc svētkiem.
Nacionālais attīstības plāns paredz vairāku nozīmīgu 21.gadsimta kultūras un sporta būvju radīšanu - mūsdienīgu akustisko koncertzāli, Laikmetīgās mākslas muzeju un nacionālo stadionu.