Rīgas budžets krietni sarūk

Rīgas nākamā gada budžets būs grūts, tomēr ar pavelkamu deficīta slogu, – tā pilsētas naudasmaka saturu vakar komentēja galvaspilsētas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Salīdzinot ar 2008. gadu, nākamgad pilsētas ieņēmumi kļūs par 200 miljoniem latu mazāki un deficīta summa būs 20 miljoni latu. Šogad tā sasniegusi 50 miljonus, tāpēc var uzskatīt, ka pilsētas ienākumus un tēriņus finansisti aprēķinājuši iespējami prātīgāk. Prioritātes apstrīdētas netika. Tās, kā bija, tā palika – izglītība, sociālā joma, drošība un investīcijas.

Par ko norūpējies mērs

Tomēr Rīgas mērs prognozētos 408 miljonus latu lielos ieņēmumus dēvēja par grūtu budžetu. Viņš brīdināja, ka nodokļu ieņēmumi varētu būt mazāki, nekā finansisti aplēsuši, jo varētu aktivizēties naudas izmaksa aplokšņu algās un pašvaldībai ietu secen daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Mērs arī izteica bažas, ka būs apgrūtināta nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana. Plānoto 20 miljonu latu lielo budžeta deficītu viņš nodēvēja par nelielu, jo tas ir nebūtiska daļa – 0,3 procenti no pilsētas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Iemaksas būtiski palielinātas sociālajā jomā, un savā ziņā arī tas ir papildu slogs Rīgas budžetam. 2010. gadā sociālo jautājumu risināšanai atvēlēti 18,36 miljoni latu, kas ir par četriem miljoniem vairāk nekā šogad. Viens miljons atlikts jaunu zupas virtuvju ierīkošanai pavasarī, kad tiek prognozēta vēl lielāka nabadzība. Ieviests arī jauns pabalsts trūcīgajām ģimenēm, kurās ir bērni.

Tā kā būtiski palielināts Rīgas līdzfinansējums pedagogu darba apmaksai, jo valsts līdzekļus vairs nepiešķirs, pilsētai tie ir papildu tēriņi. Ja šogad pilsēta piedalījās ar 16 procentu līdzfinansējumu, tad nākamgad tas būs jau 41 procents. Savukārt visu veidu valsts dotācijas sarukušas par 46 procentiem.

"Tie deputāti, kuri balsos par šo budžetu, uzņemsies lielu atbildību," sacīja N. Ušakovs. Viņš piebilda, ka Helsinki par krīzi dēvē situāciju, kad trijos gados plānots samazināt pilsētas budžetu par četriem procentiem. Rīgas nabadzības vairošanā vaininieku bija atradis deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (PS), kurš

izteica pārmetumus vicemēram Aināram Šleseram (LPP/LC), ka pēdējais nav nekāds uzņēmējs, un izsaucās: "Diletantiem šeit nav ko darīt!"

Uztrauc arī tualetes

Opozīcijas pārstāvji bija iesnieguši daudzus priekšlikumus, daļu no kuriem mērs solīja izskatīt nākamajos budžeta grozījumos martā, bet Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) – jau janvārī. Piemēram, PS deputātu Juri Viņķeli uztrauca tualešu problēma Līvu laukumā, kur tās izmaksājot 95 000 latu, bet ienākumi esot vien 671 lats. "Tik daudz nemaksā prezidenta apartamenti hotelī Rīdzene, vai ne, Šlesera kungs?" viņš nez kāpēc vērsās pie vicemēra. Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse atzina, ka līdzekļi tualešu apsaimniekošanai tiešām samazināti par vienu trešdaļu.

Naudas būs mazāk

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) ir tikai viens no tiem, kuriem nākamgad līdzekļu būs mazāk. Konkrēti šai SIA – par 6,5 miljoniem latu mazāk. I. Tiknuse norādīja, ka šāda finansējuma ietvaros RS spēj nodrošināt pakalpojumus, tomēr brauciena tarifs ir jāpaaugstina līdz 50 santīmiem. E. Aldermane norādīja, ka tā dēvētā auklīšu pabalsta (50 latu) atņemšana vecākiem ir sāpīga lieta, tomēr būtiski, ka trūcīgajām ģimenēm nekas samazināts netiekot. Arī Satiksmes departamentam finansējums ielu uzturēšanas programmai būs par 1,1 miljonu latu mazāks nekā šogad. Ielu uzturēšanas kvalitāte gan necietīšot.