Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pašu ieņēmumi no 2014. līdz 2017.gadam plānoti 142 287 eiro gadā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš.
Zariņš norādīja, ka pašu ieņēmumos ietilps no LNB sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī no jaunās LNB ēkas telpu nomas iegūtie līdzekļi. Zariņš uzsvēra, ka LNB ēkas telpu - vestibila, koncertzāles, konferenču centra, izstāžu zāļu un citu telpu - noma varētu dot aptuveni 100 000 eiro ieņēmumus gadā.
Zariņš pastāstīja, ka pašlaik līdz 2017.gadam ieņēmumu apjoms būs mazāks - 142 287 eiro -, jo šogad tikai gada vidū pakalpojumus varēs sākt sniegt jaunajā ēkā, savukārt gada beigās pirmie četri stāvi tiks slēgti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē vajadzībām. Nākamā gada pirmajā pusē šos četrus stāvus izmantos prezidentūra, bet LNB atsāks sniegt pakalpojumus pilnā apjomā vien 2015.gada septembrī, norādīja Zariņš. Viņš pauda, ka no 2016.gada plānots, ka ienākumi pieaugs un 2017.gadā sasniegs 426 861 eiro. Plānots, ka 2014. un 2015.gadā LNB pašu ieņēmumi veidos 1,8% no bāzes finansējuma, bet 2017.gadā - 5,5%.
Zariņš pastāstīja, ka pašlaik ierobežotā apjomā jaunajā bibliotēkas ēkā jau notiek pasākumi, kuriem tiek iznomātas "Gaismas pils" telpas. To intensitāte, pēc viņa teiktā, palielināsies tad, kad ēka tiks nodota ekspluatācijā. Pēc šī gada 18.novembra ēka tiks gatavota, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru ES padomē.
LNB finansējuma lielāko daļu veido bāzes finansējums no valsts budžeta, kas no 2014. līdz 2016.gadam ir 7 752 375 eiro gadā, bet 2017.gadā dotācija plānota 7 799 375 eiro apmērā.
LNB finansējumu plāno iegūt arī no citām budžeta programmām, piemēram, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ES struktūrfondiem un izmantojot citus ārvalstu finanšu instrumentus. Plānots arī, ka finansējums no privātpersonām laika gaitā varētu pieaugt no 9200 eiro 2014.gadā līdz 13 000 eiro 2017.gadā. LNB plāno iegūt finansējumu, arī iesniedzot priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām. Jaunajās politikas iniciatīvās LNB 2015.gadā plāno pieprasīt finansējumu 3 050 000 eiro apmērā, 2016. - 3 906 000 eiro, savukārt 2017. un 2018.gadā - 2 989 000 eiro, pastāstīja Zariņš. Pēc viņa teiktā, 2016.gadā finansējums lielāks, jo tad plānots veikt investīcijas infrastruktūrā.
LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne pastāstīja, ka plānotās ēkas uzturēšanas izmaksas ir apmēram 3 miljoni eiro gadā. No tām lielākie izdevumi esot apkure - apmēram 500 000 eiro gadā -, elektroenerģija - apmēram 750 000 eiro gadā - un ēkas uzkopšanas izdevumi - apmēram 700 000 eiro gadā.
Mukāne norādīja, ka pašlaik ir skaidrs modelis, kā notiks jaunās ēkas apsaimniekošana. Pašlaik esot skaidrs, kurš atbildēs par jaunās ēkas drošību. Konkurss notiekot arī par citiem ārpakalpojumiem. Dažus no apsaimniekošanas darbiem nodrošināšot arī pati bibliotēka.
Jau ziņots, ka LNB jauno ēku ekspluatācijā varētu nodot ātrākais maija beigās. Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs skaidroja, ka būvvalde izvērtēšanu varēs sākt tikai tad, kad būs saņemts būves pabeigšanas apliecinājums.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vēl nav saņēmis informāciju no būvniecībā iesaistītajām pusēm, ka visi darbi ir pabeigti un dienesta izveidotā komisija var doties pārbaudē uz jauno LNB ēku, aģentūrai LETA pastāstīja VUGD Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs. VUGD tehniskā komisija saskaņojusi LNB būvē lietotos risinājumus, taču, lai pabeigtu nodošanas ekspluatācijā gaitu, vēl jāsaņem VUGD gala slēdziens un Rīgas pilsētas būvvaldes atzinums par ēkas gatavību ekspluatācijai.