Ja man būtu pietiekami iztikas līdzekļu vecumdienām, es varbūt te nemaz nestāvētu, atzīst Vilma Kiršteine no Rīgas. Viņa gadu no gada ar saviem adījumiem – cimdiem, zeķēm, šallēm – piedalās cilvēku ar invaliditāti rokdarbu tirdziņā Daugavas Sporta namā, Rīgā.
Nopelnīt naudiņu zālēm, citām ikdienas vajadzībām ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc pensionāri ik gadu gaida šo iespēju piedalīties gadatirgū, bet īpašu prieku sagādā arī tikšanās vienam ar otru.
Šogad, visticamāk, šāds tirdziņš ir pēdējo reizi, kā smejas rokdarbnieces, trīspadsmito, tātad liktenīgo, jo sporta nama vadītājs Jānis Misa ir atbrīvots no amata, bet tieši pēc viņa iniciatīvas visus šos gadus gadatirgus tika organizēts. Cilvēkiem, lai ar saviem rokdarbiem piedalītos tirdziņā, nav bijis un nav nekas jāmaksā. „Mums arī nebūtu ko samaksāt,” saka Vilmas kundze, „nezinu arī nevienu citu vietu, kur mēs varētu savas zeķītes pārdot, visur tādas īres maksas. Daudzi cilvēki ir ļoti slimi, pastaigāt nevar, bet mājās vēl ada, šuj, tamborē, pin groziņus. To visu var redzēt te.” Pati Vilmas kundze pārcietusi insultu un atzīst, ka „ar zeķēm pelna sev naudu zālēm”. Viņa palīdz arī citiem slimiem cilvēkiem, piemēram, kādai kundzei no Rīgas, kura slimo ar parkinsonismu un ikdienā uz ielas neiziet. Domājot par krīzes laiku, viņa secina: „Pilnīgā badā neesam, bet līdzcietības – tās mūsu sabiedrībā trūkst...”.
Par to liecinot kaut vai fakts, ka dienu pirms gadatirgus sākuma, laukumā pie Daugavas sporta nama direktors uzlicis plakātu ar informāciju par tirdziņu, taču kāds cilvēks bija pasūdzējies pašvaldībai, ka „tas bojājot skatu”. Tā kā „reklāmas materiāls” patiešām nebija saskaņots institūcijām, tas bija jānoņem, citādāk sods – 400 latu. „Kas Rīgas tēlam notiktu, ja nedēļu tas pastāvētu?” neizpratnē ir invalīdu tirdziņa dalībnieki.
Mācēju zeķi noadīt jau deviņu gadu vecumā un kopš tā laika rokas mierā nevaru noturēt, Neatkarīgajai saka Milda Gaile no Dobeles. Daudz adījusi, kad strādājusi nakts maiņās par medmāsu. Arī tagad, kad kundzei jau ap 80 gadu, viņa ir aktīva rokdarbniece. Tiesa, slimība dara savu un redze vairs nav tik laba, lai paveiktu sīkus darbiņus. „Bet es turpinu kustēties, darboties, un ir ļoti svarīgi, ka kāds mūs arī atbalsta,” uzsver Mildas kundze. Arī Ilga Kupča no Jēkabpils uzskata: kamēr var, tikmēr jādarbojas, citādi cilvēku pārņem kaites un problēmas, no kurām neatkauties.
Gadatirgū atrodamas interesantas lietas, kuras var noderēt pašam vai svētku dāvanām – zeķes, cimdi, šalles, segas, paklāji, pinumi, kalumi, dāvanu maisiņi, apsveikuma kartītes. Tirdziņš atvērts no 10 līdz 19 katru dienu līdz 23. decembrim.