Policija šonedēļ uzsāka Zolitūdes veikala Maxima brucināšanas un dedzināšanas eksperimentu. Veikala kopnes tika mākslīgi lauztas, bet būvkonstrukcijas dedzinātas, imitējot līdzīgus notikumus.
«Steiga nav mūsu sabiedrotā, ekspertīzes slēdziens būs zināms rudens otrajā pusē,» vakar preses konferencē pie sabrukušās veikala ēkas sacīja Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Izmeklēšanas eksperimenta laikā 31 kamera filmēja svarīgākos būvkonstrukciju mezglus. Sagruvušā veikala tiešā tuvumā dzīvojošie stāstīja, ka par Maxima sabrucināšanu uzzinājuši no radio un televīzijas, bet kāpņu telpās speciālus brīdinājumus neesot manījuši. Viņi diezgan vienaldzīgi uztvēra faktu, ka daļa no pārpalikušā, mauzoleju atgādinošā grausta, lai arī kontrolēti, bet sagrūs vēlreiz. Pirmā reize bija pērnā gada 21. novembrī, un bojā aizgāja 54 cilvēki. Cilvēki tagad daudz skeptiskāk vērtēja izmeklēšanas rezultātus – kad beidzot atradīšot īstos vainīgos un kāpēc izmeklēšana notiek tik ilgi. Viņus uztrauca arī tas, vai veikalam Maxima klāt piebūvēto daudzdzīvokļu ēku tiešām atstās, nevis nojauks. «Kurš tādā dzīvos?» jautāja kāds padzīvojis vīrs, kurš ilgi pētīja, kā uz veikala jumta notiek gatavošanās izmeklēšanas eksperimentam.
Cilvēki uztver mierīgi
Pamanot rosību nožogotajā teritorijā, rīta pusē gar sabrukušo veikalu trīņājās sākumskolēni. Dažas minūtes pagaidījuši, viņi negribīgi devās prom. Arī pēc dažām stundām cilvēki lielākoties gāja garām vienaldzīgi, vien nedaudzi piestāja uz vairākām minūtēm, bet atklātu sašutumu par sabrucināšanas eksperimentu neizteica. Ludmila Ribakova neslēpa prieku, ka viņas māja atrodas krietni attālāk, bet par tiem, kas dzīvo tuvu traģēdijas vietai, gan esot jāpiedomā. «Maz, ka tikpat kā kapsētai blakus jādzīvo, vēl arī tagad kaut kas sagrūs.» Līdzās esošajās Aleksandra Bieziņa un Paula Lejiņa ielās dzīvojošie notiekošo uztvēra mierīgi. Kā būs, tā būs. Policija solījusi vien īslaicīgu troksni, bet vibrācijas vairs ne.
Vēlreiz grib komisiju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir izplatījusi paziņojumu, ka steidzami nepieciešama neatkarīga izmeklēšanas komisija. Citādi var rasties iespaids, ka pašreiz šīs lietas izmeklēšana kļuvusi mazāk nozīmīga. ĀIPL iesaka, lai komisijā darbotos sabiedrībā cienītas personas, kuras nebūtu personīgi ieinteresētas izmeklēšanas secinājumos, kā arī nav pieļaujams, ka komisijas darbā iesaistās valsts pārvaldē strādājošie. A. Grišins toties apgalvoja, ka policija, izmeklējot šo kriminālprocesu, «ir diezgan atklāta». Viņš noliedza, ka būtu pamats portāla pietiek.com izteiktajām bažām par it kā pazudušajiem lietiskajiem pierādījumiem, un informēja, ka licencēts būvfirmas Re&Re darbinieks ar autogēnu tiešām sazāģējis vienu kopni, kuras daļa tagad atrodas apsargājamā angārā, bet atlikums – negadījuma vietā Zolitūdē.
Eksperimentam vairāki posmi
Policija un eksperti uzskata, ka pēc Maxima sagrūšanas izdzīvojušās kopnes nav aiztiktas un ir analogas sabrukušajām, tāpēc kopņu kontrolēta sabrucināšana ļaus atbildēt uz vairākiem jautājumiem: vai projektēšana bija korekta?; vai aprēķini bija korekti?; vai ēka tika uzbūvēta atbilstoši projektētāja iecerei? Valsts policijas eksperimenta galvenais mērķis ir iegūt zinātniskus datus, kurus eksperti izmantos galīgajā slēdzienā. Tomēr atbildes agrāk par rudeni nesaņemsim. Vakar no rīta A. Grišins pieļāva, ka kopnes nesalūzīs uzreiz. Tieši par to uztraucās viens no mikrorajona iedzīvotājiem ar zināšanām būvniecībā – ka atlikušās kopnes ir pietiekami spēcīgas, lai izturētu normatīvos pieļauto svaru un deformāciju. «Un tad pateiks, ka viss ir kārtībā,» viņš šķendējās.
Vakar nožogotajā laukumā strādāja Rīgas Tehniskās universitātes un policijas darbinieki. Sastatnes, ar kurām nostiprināja mauzolejam līdzīgo karkasu, pakāpeniski saīsināja. Uz jumta novietoti divi baseini, tajos palēnām pildīja ūdeni. Ūdens masas uzdevums bija sabrucināt pārpalikušās kopnes. Savukārt eksperimenta otrajā daļā notiks kontrolēta dedzināšana un uguns nodzēšana, lai pārliecinātos, vai veikala būvniecības laikā notikušais jumta ugunsgrēks varēja atstāt paliekošas sekas būvkonstrukcijā un vai šīs sekas laikus bija novērstas. «Nenoliedzami, tas varēja būt viens no veicinošajiem [traģēdijas] faktoriem,» pieļāva A. Grišins. Trešajā posmā no ēkas pagrabstāva tiks izņemti celtnieku atstātie lietiskie pierādījumi, kuriem pašlaik nav iespējams piekļūt. Policija plāno šo objektu atstāt maija beigās.