Negodprātīgiem namu apsaimniekotājiem Rīgā piemēroti sodi teju 100 tūkstošu eiro apmērā

Rīgas pilsētas Īres valde pusotra gada laikā, no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim, par izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas un pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem 70 namīpašumu apsaimniekotājiem piemērojusi naudas sodus kopumā 96 143 eiro apjomā.

Kopumā noformēti 135 administratīvā pārkāpuma protokoli, tomēr gandrīz pusi gadījumu jeb 65 situācijas izdevies atrisināt pirms soda piemērošanas, šodien Mājokļu un vides komitejas sēdē pastāstīja Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana.

Abagjana skaidroja, ka gandrīz puse namīpašnieku, kam noformēti administratīvie protokoli, divu līdz četru nedēļu laikā līdz Administratīvās komisijas sēdei pārkāpumus novērš vai vienojas ar īrniekiem, tāpēc soda vietā tiek piemērots mutvārdu rājiens. Īres valdes priekšsēdētāja uzskata, ka sankcijas ne vienmēr ir labākais veids, kā mudināt cilvēkus būt likumpaklausīgam, it īpaši, ja tie novērsuši pārkāpumu.

Piemērotie naudas sodi apmaksāti 25 gadījumos 6218 eiro apmērā, 28 lēmumi 52 006 eiro apjomā ir pārsūdzēti, bet 24 lēmumi par 25 953 eiro nodoti piespiedu izpildei. Abagjana piebilda, ka apmēram 90% gadījumu, kad sodi apstrīdēti tiesā, līdz pat pēdējai instancei Administratīvās komisijas lēmumi paliek negrozīti, tādējādi apliecinot Īres valdes darba kvalitāti.

Maksimālais sods par izvairīšanos no dzīvojamā nama uzturēšanas un par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem fiziskām personām ir līdz 1400 eiro, juridiskām personām - līdz 14 000 eiro.

Tomēr Abagjana norādīja, ka soda piemērošana mēdz būt neefektīva, jo Īres valdei nav iespēju namīpašniekam uzlikt pienākumu pakalpojumu atjaunot vai atjaunot to piespiedu kārtā. Līdz ar to pēc soda samaksāšanas negodprātīgais apsaimniekotājs vai namīpašnieks var turpināt gadiem izvairīties no savu pienākumu pildīšanas, bet atkārtoti sodīt šo personu nav iespējams.

"Tas ir Eiropas Savienības dubultā aizlieguma princips - ja persona vienreiz saukta pie administratīvās atbildības par pakalpojuma nesniegšanu, atkārtoti saukt pie atbildības par to nevaram," skaidroja Abagjana. Šādu dubultās sodīšanas aizliegumu namīpašnieki bieži izmanto ļaunprātīgi.

Īres valde rosina valsts līmenī pārskatīt likumdošanu, bet pašvaldības līmenī aicina paplašināt Īres valdes funkciju apjomu, nosakot iespējas un tiesības pieņemt administratīvos aktus par pienākuma noteikšanu namīpašniekiem atjaunot pakalpojumu. Ja tas netiek atjaunots, piespiedu kārtā to varētu mēģināt izdarīt Īres valde.

Šī iecere gan pagaidām nav radusi atbalstu Ekonomikas ministrijā - tā pamato, ka dzīvojamo māju likums paredz pašvaldībai iespējas iecelt norīkoto pārvaldnieku. "Šobrīd tāds institūts kā norīkotais pārvaldnieks faktiski nepastāv, līdz ar to nav saprotamas EM rīcības cēloņsakarības," skaidroja Abagjana.

Īres valdes galvenās funkcijas ir uzraudzīt reglamentējošo normatīvo aktu izpildi, to ievērošanas uzraudzību un kontroli dzīvojamo telpu izīrēšanā, uzturēšanā un apsaimniekošanā, kā arī veikt preventīvas darbības spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanā un sniegt konsultācijas.