Rīdzinieka kartes ieviešana ir nedaudz mainījusi Rīgā deklarēto iedzīvotāju demogrāfisko struktūru.
Pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, palielinājās bērnu un darbspējīgo iedzīvotāju skaits, visticamāk, viņiem deklarējot savu dzīvesvietu galvaspilsētā, nevis masveidā pārceļoties uz dzīvi. Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā ir palielinājies par apmēram 4500 cilvēkiem.
«Kādreiz bija pētījums, ka viens pašvaldībā deklarējies cilvēks ienes tūkstoš latu. Tūkstoš cilvēku tātad ir miljons latu. Pensionāru skaits Rīgā samazinās, bet, pateicoties deklarēšanai, palielinājās bērnu un darbspējīgo cilvēku skaits. Līdz šim tendence bija tāda, ka Rīgā par trim tūkstošiem gadā samazinājās iedzīvotāju skaits. Tagad redzam cilvēkus, kuri ir reāli saistīti ar Rīgu, un viņu kļūst vairāk. Un jo vairāk iedzīvotāju deklarējas Rīgā, jo vairāk ir ieņēmumu,» skaidro Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
No vienas puses, no jauna deklarētie rīdzinieki pilsētas budžetu papildina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko pašvaldība var izmantot sociālās palīdzības sniegšanai. No otras puses, var rasties jautājums, vai jaunie rīdzinieki pretendēs arī uz pabalstiem un kurus no tiem viņi var saņemt nekavējoties. Rīgas domes Sociālā pārvalde konstatējusi, ka galvaspilsētā sociālā palīdzība vēl aizvien nepieciešama pat strādājošiem iedzīvotājiem, tāpēc ka viņi nespēj nopelnīt pat tik daudz, lai sev un ģimenes locekļiem nodrošinātu knapu iztikas minimumu. Pašvaldības finansiālais atbalsts nepieciešams arī pensionāriem, kuru pensijas nesasniedz garantēto minimālo ienākumu līmeni.
Pabalstus piešķir saskaņā ar 2013. gadā apstiprinātajiem Rīgas domes saistošajiem noteikumiem nr. 202 Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā. Nosacījumi ir dažādi – var tikt izvērtēti gan ienākumi uz vienu ģimenes locekli, gan jābūt Rīgā deklarētam vismaz pašvaldības noteikto minimālo laika periodu. Piemēram, dažus pabalstus var saņemt personas, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas. Taču dzīvokļa pabalstu, ja nepieciešams, maksā uzreiz.
RĪGĀ DEKLARĒTIE
• Bērni līdz 15 gadu vecumam: 2011. gadā – 91 583;
2012. gadā – 93 562;
2013. gadā – 96 562
• Cilvēki darbspējīgā vecumā (15–62 gadi):
2011. gadā – 452 604;
2012. gadā – 447 012;
2013. gadā – 451 862
• Pensijas vecuma iedzīvotāji (no 62 gadu vecuma):
2011. gadā – 155 016;
2012. gadā – 156 044;
2013. gadā – 152 761
• Kopā:
2011. gadā – 699 203;
2012. gadā – 696 618;
2013. gadā – 701 185
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments