Rīga atgriežas Latvijas Pašvaldību savienībā

Rīgas domes deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi pieņēma gala lēmumu par Rīgas pilsētas atgriešanos Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš norādīja, ka iepriekš Rīga ar LPS cīnījusies "kā kaķis ar peli" un sadarbība nav izveidojusies - organizācija valsts 2013.gada budžeta veidošanā vairāk aizstāvējusi citu pašvaldību intereses, Rīgu nostādot neizdevīgā situācijā. Tagad esot mainījusies gan kopējā situācija, gan arī citu pašvaldību attieksme pret Rīgu, tāpēc galvaspilsēta ir gatava atgriezties LPS.

Rīgu LPS pārstāvēs septiņi politiķi - galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (SC) un vēl seši deputāti. Darbam LPS šodien ievēlēti koalīcijas domnieki Andris Ameriks (GKR), Dainis Turlais (GKR), Vadims Baraņņiks (SC), Olga Veidiņa (SC) un Eiženija Aldermane (GKR), bet no opozīcijā esošās partijas "Visu Latvijai!"-TB/LNNK vienprātīgi tika ievēlēts Aleksandrs Kiršteins.

Darbam LPS tika izvirzīta arī "Vienotības" deputāte Sarmīte Ēlerte, taču balsojumā par viņas kandidatūru deputātu vairākums balsoja pret vai atturējās.

Kiršteins šodien domes sēdē aicināja iekļaut Rīgas pārstāvju vidū visu četru Rīgas domē iekļuvušo partiju frakciju priekšsēdētājus, lai arī opozīcijas partiju pārstāvji būtu informēti par LPS notiekošo un varētu pārstāvēt savu vēlētāju intereses, kā arī varētu sniegt savus priekšlikumus par dažādiem projektiem. Tomēr, tā kā uz sešām vietām tika pieteikti kopumā septiņi pretendenti, par kandidātiem tika balsots atsevišķi.

Atgriežoties LPS, Rīgai būs jāmaksā biedra nauda aptuveni 72 000 eiro gadā - Rīgas domes Finanšu departamentam tiks uzdots paredzēt šim nolūkam līdzekļus Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā.

Rīgas domes sekretariāts piecu darba dienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas nosūtīs lēmuma kopiju biedrībai "Latvijas Pašvaldību savienība".

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2012.gada septembrī, paužot savu sašutumu par LPS panākto vienošanos ar valdību par pašvaldību finansējuma modeli, izstājās no LPS.

Tomēr, vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses, Rīgas domes vadība šā gada februārī nolēmusi, ka būtu lietderīgi atgriezties šajā organizācijā. Atgriežoties LPS sastāvā, ieguvēja būšot gan Rīga, gan arī LPS, jo abas puses cer stiprināt savas pozīcijas.

"LPS pēdējā gada darbs apliecina, ka mums ir darāmi kopīgi darbi," iepriekš skaidroja Rīgas mērs. Pirmais darbs saistīts ar elektroenerģijas tarifu pieaugumu mājsaimniecībām pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas. Rīgai un LPS kopīga sadarbība būs saistībā ar Veselības ministrijas ieceri ieviest jaunu veselības apdrošināšanas sistēmu.

Panākta vienošanās, ka LPS būs galvenais palīgs Rīgai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, izstrādājot grozījumus likumā "Par pašvaldībām", paredzot tajā galvaspilsētas funkcijas un kompensācijas mehānismu Rīgai.

Ušakovs skaidroja, ka šāds kompensāciju mehānisms nepieciešams, lai būtu skaidri noteikts, kā Rīga saņem finansiālu kompensāciju par funkcijām, ko tā pilda kā galvaspilsēta. Aktuālākais jautājums ir tieši par sabiedrisko transportu Rīgā. Ja šogad to kompensē pašvaldība no sava budžeta, nākamgad to vajadzētu paredzēt valsts budžetā un iekļaut izlīdzināšanas fondā, teica Ušakovs. "Ir absolūti skaidrs, ka kopējais darbs ar visām pārējām pašvaldībām padarīs šo rezultātu labāku un izdevīgāku gan Rīgai, gan citām pašvaldībām."

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) piebilda, ka Rīgas atgriešanās LPS ir svarīga saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu un arī ar nākamgad gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā.