Bez būtiskiem starpgadījumiem noslēdzas leģionāru piemiņas gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Kā novēroja aģentūra LETA, tad lielākā daļa gājienu dalībnieku ir devušies projām. Brīvības pieminekļa pakāji pametusi karogu alejas godasardze, kā arī izklīdusi lielākā daļa cilvēku, kas protestēja pret šo gājienu.
Atsevišķi cilvēku pūlīši pieminekļa apkārtnē pārrunā notikušo, diskutē par vēsturiskiem notikumiem, kā arī bieži piemin notikumus Ukrainā. Aptuveni 30 "Apvienības pret nacismu" pārstāvji turpina protestēt Bastejkalna pakājē un pie viņiem pulcējas ļoti daudz žurnālistu, kas viņus intervē un filmē.
Pamazām tiek novākti pie Bastejkalna izvietotās improvizētās karātavas un pie tām piestiprinātie plakāti.
Joprojām savas vietas nav pametuši policisti, kas veido divas ķēdes, tādējādi norobežojot Bastejkalnā esošos piketētājus no Brīvības pieminekļa laukuma.
Ap plkst.12.50 laukumu pie Brīvības pieminekļa pametuši arī policisti, kas devās uz policijas automašīnām un viņiem piešķirtajiem pasažieru autobusiem, līdz ar to tagad ziedu nolikšana pie pieminekļa ir atļauta ikvienam.
Pēc policijas aplēsēm gājienā piedalījušies 1500 cilvēku.
Jau ziņots, ka leģionāru piemiņas gājiens veiksmīgi sasniedza Brīvības pieminekli, lai gan ziedu nolikšana tika pavadīta ar "Apvienības pret nacismu" piketa dalībnieku saucieniem un svilpieniem.
Gājiens pēc dievkalpojuma Doma baznīcā bija sācies aptuveni ap plkst.11.39 un tajā piedalījās vairāki simti cilvēku.
Gājiena pirmajās rindās bija leģionāri un viņu tuvinieki. Aiz viņiem nesa Baltijas valstu karogus un tad aiz tiem sekoja vairāki Nacionālās apvienības politiķi, piemēram, Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Jānis Dombrava, nulle kā no amata atbrīvotais vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins, Vineta Ploriņa un citi.
Kā novēroja aģentūra LETA, tad gājiena dalībnieki uz Brīvības pieminekli gāja pa Smilšu ielu, dziedāja patriotiskas dziesmas, bet atsevišķiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem: "Nē Hitleram un Staļina režīmam", "Nē okupācijas varām" un "Jā brīvai Latvijai".
Sākumā gājiens virzījās pa Jēkabu ielu, tādējādi attālināti paejot garām piketam, kas tika rīkots "pret "Waffen SS" veterānu glorifikāciju Latvijā".
Gājiena dalībnieki sasniedzot pieminekli pārtrauca dziesmas, klusām un nesteidzīgi devās pie pieminekļa, taču sapulcējušies pie pieminekļa tie turpināja dziedāt dziesmas.
Kamēr no Bastejkalna puses "Apvienība pret nacismu" piketa dalībnieki aiz nožogojuma krievu valodā sauca - kauns, kauns, pieminekļa labajā pusē pie nožogojuma sapulcējušies cilvēki klusējot vēroja notiekošo, daži aplaudēja un kāds pat izsauca atbalstošus saukļus gājiena dalībniekiem.
"Apvienības pret nacismu" pasākuma dalībnieki ar plakātiem un karogiem mēģināja virzīties no protesta pasākuma vietas pie Bastejkalna uz Brīvības pieminekli, bet viņiem ceļu aizšķērsoja policijas darbinieki. Pieaugot protestētāju skaitam policisti izveidoja otru ķēdi, lai nodrošinātu, ka pretējo uzskatu paudēji nesatiekas.
Biedrības pārstāvji izmanto signāltaures un svilpes, tādējādi protestējot pret leģionāru piemiņas gājienu.
Gājiena vērotāju vidū bija arī pretēja viedokļa paudēji, ar kuriem notika savstarpējas diskusijas, taču oponenti aprobežojās tikai ar domu apmaiņu, tādējādi agresīvas reakcijas nebija, novēroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, Rīgā šodien notiek latviešu leģionāru piemiņai veltīti pasākumi, kuru laikā tā sauktie antifašisti piketēja pret "nacisma glorifikāciju".
Leģionāru piemiņas gājienu organizēja biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa. Tā noslēdzās ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Piketu Doma laukumā rīkoja Valērijs Oščenkovs, protestējot "pret "Waffen SS" veterānu glorifikāciju Latvijā".