Grīziņkalna parku, Ziedoņdārzu un Miera dārzu atjaunos ar vērienu

Latgales priekšpilsētas parki vairāk atgādina degradētas teritorijas, nevis vietu, kur iedzīvotājiem tīkami atrasties un atpūsties. Rīgas domē jau vairākus gadus tiek gatavots Grīziņkalna parka, Ziedoņdārza un Miera dārza sakārtošanas un labiekārtošanas projekts. To paredzēts realizēt līdz nākamā gada 15. jūnijam.

Ko iegūs vietējie iedzīvotāji? Ne tikai skaistāku vidi atpūtai, bet arī rekonstruētus četru ielu posmus: Lienes ielā 170 metru (posmā no Avotu ielas līdz Krāsotāju ielai), Pļavas ielā – 219 metru (posmā no Matīsa ielas līdz Lienes ielai), Zaķu ielā – 170 metru (posmā no Pļavas ielas līdz Valmieras ielai), Sparģeļu ielā – 150 metru. Savukārt deviņās ielās – Terēzes ielā, Alauksta ielā, Laboratorijas ielā, Vārnu ielā, Lauku ielā, Zvaigžņu ielā, Augšielā, J. Asara ielā un Krāsotāju ielā – tiks rekonstruēts apgaismojums. Projektā paredzēts J. Asara ielā pārveidot trolejbusu kontakttīklu, lai ēku sienas atbrīvotu no atsaitēm.

Gan Ziedoņdārzā, gan Grīziņkalnā pēc projekta īstenošanas būs gan jaunas sabiedriskās tualetes, gan bradājamie baseini, suņu pastaigas laukumi un Grīziņkalnā – arī vingrošanas laukums.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais