Andris Ameriks: "Ideja dibināt pilsētas partiju ir attaisnojusies"

Bet Ukrainā 16. martā būs referendums Krimā, kas atsaucas arī uz Latviju, veidojot arī pie mums agresīvāku fonu nekā citas reizes. Ko šo notikumu priekšvakarā domā Rīgas domē, par to Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku (Gods kalpot Rīga!).

– 15. martā paredzēts partijas Gods kalpot Rīgai! kongress. Kādus svarīgus lēmumus esat paredzējuši pieņemt?

– Ir pagājuši divi gadi, kopš mūsu partija dibināta, tātad ir kāds laiks pagājis, uz ko atskatīties. Šī ideja – dibināt pilsētas partiju – ir attaisnojusies. Esam kļuvuši daudzskaitlīgāki. Kongresā tiks pārvēlēta visa partijas vadība, tiks vērtēts, cik pareiza vai nepareiza bijusi partijas vadības darbība.

Pašlaik ārpolitika lielā mērā uzliek savu zīmogu Latvijas iekšpolitikai. Protams, neapiesim arī situāciju Ukrainā.

– Vai jūsu partiju interesē tikai Rīgas pašvaldība? Vai arī tēmēsiet augstāk – uz Saeimu un Eiropas Parlamentu?

– Uz Eiropas Parlamentu mums nav ideju doties, partija savus kandidātus uz Briseli nesūta. Savukārt Saeima varētu būt mūsu interešu zonā. Ir dažādas iespējas – piemēram, iet kopā uz Saeimu dažādām reģionālajām partijām vai arī slēdzot līgumu ar kādu no lielajām Saeimas partijām, kā to dara Liepājas partija ar ZZS.

– Jūs esat vienā koalīcijā ar Saskaņas centru. Vai tad jums ir kādi citi varianti, kā tikai savienība ar Saskaņas centru?

– Ar šo politisko spēku mums ir bijusi laba sadarbība. Ne tikai vārdos, bet arī darbos pārbaudīti partneri. Darbs ir bijis veiksmīgs un attiecīgi no vēlētāju puses novērtēts – mums ir 15 deputātu, SC ir 23. Plānojam šo sadarbību turpināt un, iespējams, slēgt līgumu par sadarbību, ejot uz Saeimu.

Tajā pašā laikā mēs esam patstāvīga partija – ja vēl būs alternatīvi varianti, izskatīsim arī tos.

– 16. martā notiek referendums Krimā.

Kā vērtējat notikumus Ukrainā?

– Lai arī esam Rīgas partija, uzskatām, ka mums jāformulē skaidra pozīcija par Ukrainas notikumiem – ja tur ir Krievijas karaspēks, tad tā ir agresija un okupācija, un agresija ir jānosoda. Jāsaprot arī, ka var jau bravūrīgi teikt, ka izolēsim Krieviju, ko izdarīt būs grūti. Bet varam pateikt Krievijai, ka ir pārkāptas starptautiskās tiesību normas un tā ir okupējusi daļu no Ukrainas.

– Tad jau jums nesakrīt ar Saskaņas centru, kas neatbalstīja Saeimas paziņojumu par Krievijas nosodīšanu...

– Mēs esam patstāvīga partija, kurai ne vienmēr viedoklis sakrīt ar Saskaņas centru. Ja es būtu Saeimā un man būtu jābalso, es nobalsotu par agresijas nosodīšanu.

– Vai dēļ dažādiem viedokļiem Ukrainas jautājumā nesaiesiet ragos ar SC?

– Arī «valodu referenduma» jautājumā mums bija diametrāli pretēji viedokļi. Tā var būt, tas ir pilnīgi dabiski, ka mums reizēm ir atšķirīgi viedokļi par to vai citu jautājumu, jo ar SC esam divas dažādas, nevis viena partija.

– Un kāds jums ir viedoklis par 16. marta leģionāru pasākumu?

– Man liela autoritāte ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš pirms gada precīzi noformulēja tādu viedokli, kuram varu tikai pievienoties. Viņš teica, ka 16. marts pēc būtības ir izdomāts datums, lai atzīmētu 15. un 19. divīzijas cīņas pie Veļikije Lukiem vācu armijas sastāvā. Šo datumu radīja Daugavas vanagi. Protams, ir tiesības pieminēt un ir jāpiemin karavīri, kritušie, savi cīņu biedri, bet viņi varbūt subjektīvi cīnījās par Latviju, bet objektīvi viņi cīnījās vācu armijas pusē. Ir taču iespēja Lestenē pieminēt kritušos, ir 11. novembris, bet glorificē šo 16. martu tie, kas grib sašķelt sabiedrību.

– Kā jūs novērsīsiet nemierus?

– Domāju, ka policijas un speciālo dienestu rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai novērstu nemierus. Problēma ir tā, ka pašlaik daži politiķi, tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas, mēģina ļoti konfrontēt sabiedrību. Pat augstas Saeimas un valdības amatpersonas mēģina konfrontēt latviešus pret krieviem tā vietā, lai veicinātu sadarbību un integrāciju. Skaidrs, ka katrs politiķis mēģina situāciju padarīt sev izdevīgu, taču tam jānotiek sabiedrības interesēs. Runājot par Rīgu... Var jau zīmēt konkurentiem klāt ragus un nagus, bet tas neatbilst tam, kas Rīgā ir reāli izdarīts. Pa šiem gadiem, kamēr strādā SC/GKR komanda, latviešu kultūras kopšanai ir paveikts milzum daudz – ir sakopts Brīvības piemineklis, Brāļu kapi, Torņakalna memoriāls un daudzi citi pieminekļi. Un Līgo svētkus svinam krastmalā tautiski, kas agrāk netika darīts. Vajag skatīties uz darbiem un mazāk pielietot tukšo runāšanu un biedēšanu.

– Kad Rīga atgriezīsies Latvijas Pašvaldību savienībā? Vai pareizi bija savulaik izstāties?

– Jau 18. martā balsosim Rīgas domes sēdē par lēmumu iestāties atpakaļ LPS. Domāju, šī mūsu izstāšanās tolaik mobilizēja LPS aktīvāk risināt attiecības ar valdību saistībā ar nākamajā gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru ES, ar sociālo aizsardzību, ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu, ko valdība nomuļļāja un atcēla, taču ar 2015. gada 1. janvāri tā problēma būs atkal atpakaļ. Ir daudzi lēmumi, kas nav bijuši pārdomāti, kā tie atsauksies uz Rīgu, citām pašvaldībām, visu Latviju kopumā. No pašvaldību skatpunkta vispār reizēm nav pavērtēts. Ja man būtu teikšana, es pieņemtu tādu likumu, ka par Saeimas deputātu un ministru vispār neviens nevar kļūt, ja vismaz vienu sasaukumu pirms tam nav pastrādājis pašvaldībā.

– Kur rīdzinieki liks rīdzinieka karti? Vai pasākums nav izgāzies?

– Ir tieši otrādi. Tā ir pirmā reize pēdējo 20 gadu laikā, kad beidzot ir nopietni diskutēts par to, kādā veidā pašvaldības spēj akumulēt savus līdzekļus. Tas, ka rīdzinieka karte sākumā gāja ar ideju izmantot to kā braukšanas biļeti, ir ļoti pamatoti. Aicinājām arī cilvēkus deklarēties tur, kur viņi dzīvo, jo nodokļu maksāšana tomēr pašvaldības ļoti sadala – nabagās un bagātās. Sadalot šo no nodokļiem iegūto naudu, iznāk, ka Rīga ir tikai otrajā desmitā. Bagātas ir tikai visas Pierīgas pašvaldības – Mārupe, Garkalne, Stopiņi. Mēs arī labprāt ieviestu bezmaksas pusdienas visiem skolēniem Rīgā, kā to izdarīja Jūrmala, taču diemžēl nevaram to atļauties. Būtībā mūsu nauda aiziet uz citurieni. Tas, ko esam mēģinājuši darīt ar šo rīdzinieku karti, ir aicināt deklarēties un būt rīdziniekiem, saņemt tos pakalpojumus, ko var sniegt pilsēta, tajā skaitā arī iespēju ar karti maksāt par sabiedrisko transportu, pašvaldības kultūras pasākumu apmeklējumu, pašvaldības autostāvvietu izmantošanu.

– Vai dažādā maksa rīdziniekiem un nerīdziniekiem ir norakstīta vēsturē?

– Tā ir atcelta līdz gada beigām.

– Lai gan jaunais ministrs Einārs Cilinskis ir no Nacionālās apvienības, izskatās, ka atšķirībā no Edmunda Sprūdža viņš runā un kaut ko spēj arī sarunāt ar pašvaldībām un tajā skaitā ar Rīgu. Rodas tāds iespaids. Vai tā ir?

– Nevar uzreiz no kurinātāja kļūt par ministru. Satversme gan to atļauj, taču nekas labs nevar sanākt. Cilinska kunga priekšrocība ir tā, ka viņš agrāk bijis Rīgas domes deputāts, labi pārzina jomu, kurā tagad ir ministrs. Tas ir pavisam cits izpratnes līmenis.

– Var gadīties, ka Cilinskis nebūs vairs ministrs, ja neklausīs premjerei Laimdotai Straujumai un ies uz 16. marta pasākumu.

– Nu tad būs cits ministrs. Jācer, ka tā nebūs persona bez pieredzes pašvaldības darbā.

– Kādas lietas pašvaldības un ministrija tagad labos un kā sadarbosies?

– Reālās lietās būs debates par pašvaldību izlīdzināšanas fonda taisnīgāku pārdali, par galvaspilsētas funkcijām, kas ir Rīgai, bet ko iepriekšējais ministrs neņēma vērā.

– Vai būs likums par galvaspilsētu?

– Ir bijuši jau trīs mēģinājumi pieņemt likumu par galvaspilsētu, taču visi neveiksmīgi. Līdz ar to jācenšas spēkā esošajā pašvaldību likumā paplašināt tos tiesiskos aspektus, kas skar Rīgu kā valsts galvaspilsētu, vai jāmēģina ceturto reizi.

– Kādi būs Rīgas domes turpmākie soļi Zolitūdes traģēdijas vietā un lietā?

– Ļoti svarīgi ir pabeigt izmeklēšanu. Kad tā tiks paveikta, tiks noņemta liela daļa populisma, kas skan šīs traģēdijas sakarā par to, kas un kā, pareizi vai nepareizi pieņēmis lēmumus.

Būvju īpašnieku pārstāvji ir vairākkārt apliecinājuši, ka tajā brīdī, kad tiks dota atļauja nojaukt veikalu, viņi nojauks to paši.

– Vai nepabeigtā dzīvojamā māja, kas ir blakus sabrukušajam veikalam, arī tiks jaukta nost?

– Tiks sagaidīts atzinums no būvinženieriem, vai šī māja ir droša. Ja būs kaut mazākās šaubas par drošību, arī tā tiks nojaukta. Pagaidām gan vēl policija nav atļāvusi mums rīkoties, jo nav pabeigta izmeklēšana.