Aprīlī sabiedrībai tiks atvērta Stūra māja

Starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un nodibinājumu "Rīga 2014" noslēgts līgums par ēkas Brīvības ielā 61 telpu izmantošanu projektā "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014". Projekta laikā, sākot no 2014.gada 30.aprīļa, ikvienam interesentam būs iespēja iekļūt Stūra mājā, kā arī apskatīt tajā izvietotās vēstures un mākslas ekspozīcijas, informē VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Telpas sabiedrībai būs pieejamas no 2014.gada 30.aprīļa līdz oktobrim, kas ir projekta "Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014" darbības laiks. Projekta laikā Stūra mājas iekšpagalmā, pagrabtelpās, 1., 4., 5. un 6.stāvā nodibinājums "Rīga 2014" ar sadarbības partneriem izvietos dažādas vēsturiskas un mākslas ekspozīcijas, kā arī organizēs kultūras pasākumus. Sabiedrībai būs iespēja ieskatīties aiz durvīm, kas līdz šim bija slēgtas, tādējādi arī veidojot diskusiju par ēkas tālāku izmantošanu.

Lai telpas būtu piemērotas sabiedrības apmeklējumiem un ekspozīciju izvietošanai, atbilstoši līgumam VNĪ ir veikusi ēkas tehnisko apsekošanu un uzsākusi ēkas tehniskās sagatavošanas darbus - elektroapgādes sistēmas atjaunošanu, ugunsdrošības sistēmas izveidi, ūdens un kanalizācijas sistēmas atjaunošanu, lifta remontu un nelielus kosmētiskos iekšdarbus.

Laukšteina piebilst, ka, tā kā nodibinājuma "Rīga 2014" mākslinieciskā koncepcija paredz maksimāli saglabāt ēkas iekštelpu izskatu, veiktie remontdarbi minimāli ietekmēs ēkas iekštelpu vizuālo veidolu.

Pašlaik Stūra mājā norit elektroinstalāciju izbūve, kam sekos ugunsdzēsības un apsardzes signalizāciju ierīkošana. Paralēli notiek telpu tīrīšanas darbi. Visi tehniskās sagatavošanas darbi tiks pabeigti līdz 2014.gada 31.martam.

Visā līguma darbības laikā VNĪ nodrošinās ēkas apsaimniekošanu un iekštelpu uzkopšanu atbilstoši izstrādātajai un ar nodibinājumu "Rīga 2014" saskaņotajai apsaimniekošanas programmai.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.