Rīgas pašvaldība pārbaudē konstatējusi, ka sagruvušā Zolitūdes lielveikala "Maxima" būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana bijusi tiesiska.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūru LETA informēja, ka pie šāda slēdziena būvvalde nākusi pēc pašvaldībā veiktās iekšējās pārbaudes, izskatot veikala Priedaines ielā 20 būvprojekta dokumentāciju, kā arī izvērtējot būvatļaujas izdošanas un ekspluatācijā pieņemšanas procesu.
Projektētāju un būvvaldes atbildīgo speciālistu darbā konstatēti formāli un procesuāli trūkumi, taču neviens no tiem neesot varējis būt par cēloni ēkas jumta sagrūšanai.
Patlaban pieprasīti paskaidrojumi no atbildīgajiem būvvaldes darbiniekiem, pēc kā tiks lemts par turpmāko rīcību, informēja Žūka.
Pārbaužu rezultāti liecina, ka būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana ir veikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un tā ir normāla prakse gan Latvijā, gan citās valstīs.
Būvprojekta galvenajos rasējumos ir redzamas vienlaidus kopnes, to nomaiņa pret divdaļīgām būvniecības laikā tika veikta autoruzraudzības kārtībā, un normatīvo aktu regulējums neparedz šo detalizēto rasējumu saskaņošanu būvvaldē.
Būvprojektā norādīts, ka slodzes ir rēķinātas, lai tās noturētu projektā paredzēto jumta labiekārtojumu, turklāt būvprojektā norādīts, ka slodzes būvdarbu laikā nedrīkst pārsniegt tās, kas paredzētas ekspluatācijas laikā. Būvprojekta būvkonstrukciju daļas ekspertīzi veicis sertificēts būvinženieris.
"Jāuzsver, ka kopš 2009.-2010.gada, kad tika pieņemti lēmumi par vērtētajiem būvprojektiem, būvvalde ir pilnveidojusi to izvērtēšanas un aprites kārtību, tādēļ situācijas, ka tiek pieļauti procesuālie pārkāpumi, vairs nav iespējamas," uzsver Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Pārbaudes rezultātā konstatēti nebūtiski trūkumi gan skiču, gan tehniskajā projektā, piemēram, rasējumu atsevišķas lapas nav parakstījuši to tehniskie izstrādātāji, taču šis pārkāpums ir formāls un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar būt par pamatu atteikumam saskaņot skiču projektu.
Par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un vispārīgajiem būvnoteikumiem ir atbildīgs būvprojekta vadītājs, kurš pēc būvprojekta iesiešanas, parakstīšanas un iesniegšanas būvvaldē uzņemas pilnu atbildību par to.
Tāpat konstatēts, ka būvprojekta noformēšanā un komplektēšanā ir pieļautas atsevišķas būvprojekta daļu savstarpējas neatbilstības, piemēram, dokumenti nav iesniegti termiņos, bet izpētes darbi faktiski ir veikti.
Pastāv gan šaubas par tehniskajā projektā iekļautā ugunsdrošības ekspertīzes atzinuma objektivitāti, jo konkrētajā gadījumā ugunsdrošības pasākumu pārskata sagatavotājs veicis ekspertīzi paša izveidotam dokumentam, tomēr arī tas atbilstoši toreizējam tiesiskajam regulējumam būvvaldei nedeva tiesības neņemt vērā minēto ekspertīzes atzinumu.
Pašlaik būvvaldes vadītājs vērtē iesaistīto darbinieku rīcību, pēc izvērtējuma tiks pieņemts lēmums par katra darbinieka atbildību, pastāstīja Žūka.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala "Maxima" ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Traģēdija rosināja plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā un par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt. Par notikušo tika sākts kriminālprocess.
Policijas veiktajā izmeklēšanā joprojām rūpīgi tiek izskatītas versijas gan par iespējamām kļūdām ēkas projektā, gan par iespējamiem pārkāpumiem ēkas pirmās un otrās kārtas būvdarbu procesā. Tiek vērtēta arī būvdarbus uzraugošo institūciju un apsaimniekotāju amatpersonu rīcība saistībā gan ar ēkas projektu un būvniecību, gan ekspluatāciju.