Vircavs pārliecināts, ka viņa zināšanas un pieredze atbilst ieņemamam amatam
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs ir pārliecināts, ka bažām par viņa piemērotību ieņemamam amatam nav pamata, jo viņa zināšanas un pieredze atbilst veicamajiem pienākumiem.
Vircavs aģentūrai LETA skaidroja, ka būvvaldei ir ļoti daudz dažādu funkciju - būvniecības ieceru izskatīšana, būvniecības kontrole, reklāmu kontrole, ēku fasāžu krāsošanas jautājumi, adrešu piešķiršana, koku ciršana u.c.
"Būvvaldes vadītāja amatā ir jāstrādā cilvēkam, kurš māk un spēj vadīt šos procesus, uzdod darbiniekiem uzdevumus un kontrolē to izpildi. Vadītājam ir jābūt menedžerim. Manas zināšanas un pieredze kā vadītājam pilnībā atbilst ieņemamam amatam," pauda Vircavs.
Būvvaldes vadītājs daudz kritizēts par to, ka viņam nav atbilstošas izglītības - viņš ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF), šajā pašā fakultātē ieguvis dabas zinātņu maģistra grādu Cilvēka ģeogrāfijas katedrā un pabeidzis arī doktorantūras studiju programmu pētījuma virzienā "Rīgas iedzīvotāju mobilitāte". Vircavs atgādināja, ka arī finanšu ministram Andrim Vilkam (V) ir ģeogrāfa izglītība.
Kā ziņots, atbildot uz partijas "Vienotība" Rīgas domes deputātu frakcijas vēstuli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informējusi pašvaldības deputātus, ka lūgusi Rīgas domi izvērtēt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava atbilstību ieņemtajam amatam un par izvērtēšanas rezultātu informēt ministriju.
Jau ziņots, ka 28.novembrī Ēlerte nosūtīja vēstuli VARAM un Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt Vircava atbilstību amatam un lūgumu atcelt domes lēmumu, ar kuru viņš šajā amatā ticis iecelts. Vircava iecelšanu amatā 2012.gada martā atbalstīja gan koalīcijas, gan opozīcijas, tostarp "Vienotības", deputāti.
"Vienotības" līdere norādīja, ka Vircavam nav Būvniecības likumā noteiktās augstākās izglītības būvniecības jomā, tādēļ, ieceļot viņu amatā, nav izpildītas likuma prasības.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala "Maxima" ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā un par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt. Par notikušo ierosināts kriminālprocess.
Uzņemoties atbildību par notikušo, 27.novembrī par atkāpšanos paziņoja premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), savukārt Ušakovs īpaši sasauktā preses konferencē paziņoja jau iepriekš sociālajos tīklos pausto, ka atkāpties negrasās, jo par savu atbildību uzskata palīdzības sniegšanu cietušajiem un traģēdijas izmeklēšanas veicināšanu. Pateicis savu sakāmo, Ušakovs nekavējoties devās uz savu kabinetu, izvairoties no jebkādiem žurnālistu jautājumiem.