Ko tūristi grib redzēt Rīgā, un ko mēs viņiem varam piedāvāt? Iespējams, tās ir atšķirīgas lietas. Žurnāls National Geographic nolūkojis Miera ielu kā Rīgas raksturotāju, bet Kultūras ministrija piedāvā citu vērienu.
Pirms kāda laika toreizējā kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende sacīja, ka «pētījumos secināts, lai tūrists pilsētā paliktu trīs dienas, nepieciešams Laikmetīgās mākslas muzejs un akustiskā koncertzāle». Igaunijas Mākslas muzejs Kumu tik tiešām ir ļoti apmeklēts, tāpat arī zinātnes centrs AHHAA un Ledus laikmeta centrs. Tās ir vietas, kurp var doties ar bērniem, kas ir būtiski ģimenēm. Dīkdienīgākiem tūristiem paliek Igaunijas salas, piemēram. Kāpēc salīdzinājums ar Igauniju? Jo kaimiņi aktīvi popularizē savu valsti tūristiem.
Latvijas un vienlaikus Rīgas trumpis ir Dziesmu un deju svētki, bet tie notiek reizi piecos gados. Savu valsti un tās galvaspilsētu ir iespējams popularizēt starptautiskā folkloras festivāla Baltica un ikgadējo Rīgas svētku laikā. Šie ir pasākumi, kuri vilina noteiktu cilvēku grupu. Ir tādi, kuri brauc nevis uz pasākumiem, bet uz Rīgu.
Ko grib redzēt viņi? Ārvalstu tūristi, kas ieradušies no lielām valstīm, uzsver Latvijas un Rīgas kompaktumu, un daļai no viņiem šķiet, ka Rīgā vairāk par vienu dienu pavadīt nav vajadzības. Lai viņu interesi noturētu un ieintriģētu ar vēl kaut ko citiem apmeklējumiem, Rīgai ir, ko piedāvāt. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā Rīga savējos un viesus gatavojas vilināt uz apkaimēm. Katrai no tām ir savs šarms. Nākamgad, piemēram, Piena svētki notiks A. Briāna ielā, Lucavsalā un Ziemeļblāzmā. Savukārt radošie kvartāli piedāvās savu programmu – tradicionālos Vasarsvētkus Miera ielas kvartāls, bet Kaņepes kultūras centrs – Blank Canvas festivālu. Vakarbuļļu pludmalē notiks Seno ugunskuru nakts – mītisks un iespaidīgs rituāls jūras krastā.
Rīga tūristiem varētu būt interesanta ar savu atrašanos pie ūdeņiem. Mums ir ne tikai sava upe, bet arī sava jūra. Nav jābrauc uz Jūrmalu, lai paplunčātos jūrā un pagozētos liedagā. Rīgā ir vairākas labiekārtotas pludmales, uz kurām var aizbraukt ar sabiedrisko transportu, kas, salīdzinot ar vairumu citu valstu, ir lēts. Iesēdies autobusā un pirms Daugavgrīvas pludmales iestaigā Daugavgrīvas dabas liegumā, uzkāp tornī, pavēro putnus, savvaļas govis un kuģus tālumā. Pabrauc gabaliņu tālāk un nonāksi Vakarbuļļu dabas liegumā. Tur var uziet arī mežonīgākus nostūrīšus.
Vasarā kuģīši kursē gan pa Daugavu, gan pa pilsētas kanālu. Iespējams, tūristiem brauciens ar kuģīti ostas virzienā varētu šķist nesaprotams – vienā pusē dzīvojamo ēku pudurītis, otrā – kuģi un krāni. Ja līdzi nav gida, tad atliek tikai vērot.
Tāpat kā Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi. Latvijas iedzīvotājiem šīs ir svētas vietas, bet tūristi bez padziļinātām zināšanām diezin vai ātri izpratīs, kādus simbolus satur Brīvības pieminekļa tēli. Ja ir zinošs gids, tad izstāstīs. Un neinterpretēs.
Gidi veido iespaidu par Rīgu. Ko viņi stāsta, ko rāda un kā interpretē notikumus? Reizēm gadās dzirdēt visādus pigorus un nevar saprast, vai tas notiek nezināšanas dēļ vai jau robežojas ar faktu sagrozīšanu. Lai uzlabotu tūristiem sniegto pakalpojumu kvalitāti galvaspilsētā, no nākamā gada Rīgā plānots sertificēt gidus un aizliegt sniegt gidu pakalpojumus nesertificētām personām. Patlaban tūristu gida pakalpojumus var sniegt jebkura persona neatkarīgi no izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai zināšanām. Un svarīgi, ka publiskajā ārtelpā esošie tūrisma objekti un apskates vietas, par kurām informāciju drīkstēs sniegt tikai sertificēti tūristu gidi, būs Rīgas vēsturiskais centrs, Ķīpsalas vēsturiskā apbūve, Mežaparks, Brāļu kapi, Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku un Kalnciema ielas kvartāls.
Varbūt Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi tūristiem ļaus atklāt citu Rīgu. Viens no interesantākajiem objektiem solās būt ēka Brīvības ielā 61. Čekas māja, Stūra māja, Valsts drošības komitejas un policijas mītnes vieta... No 30. aprīļa līdz 30. oktobrim Latvijas Okupācijas muzejs aicinās emocionāli piesātinātā ceļojumā pagātnē. Daudzi Latvijas iedzīvotāji čekas pagrabos nav pabijuši (un labi, ka tā), kur nu vēl ārzemnieki.
Pasaules koru olimpiādē, kas notiks no 9. līdz 19. jūlijam, ieradīsies 20 000 koristu no 70 pasaules valstīm. Viens no koncertiem notiks Mežaparka estrādē, un Rīgas viesiem būs iespēja apskatīt vienu no skaistākajām un zaļākajām Rīgas vietām. Varbūt mūsu zoodārzs nav lielākais, bet tajā var nozust uz vairākām stundām, jo ir, ko redzēt.
Rīgas 2014. gada pasākumu rīkotāji atzīst, ka pēdējos gados daudzi rīdzinieki un pilsētas viesi līgo Rīgā. Pasākumi notiek 11. novembra krastmalā, Dzegužkalnā un Brīvdabas muzejā. Šogad 21. un 22. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē varēs ielīgot koncertuzvedumā Lec, saulīte un Eiropas saulgrieži. Protams, Brīvdabas muzeja tradicionālais gadatirgus ir vēl viens no pasākumiem, kuru apmeklē ļoti daudz ārzemnieku. Tas ir viena no Rīgas vizītkartēm.
Kino gardēžus varētu ieintriģēt 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija 13. decembrī Latvijas Nacionālajā operā. Tas tiek dēvēts par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem 2014. gadā. Ārvalstu žurnālisti jau tagad kāro zināt, kā notiks akcija Gaismas ceļš, kuras laikā 18. janvārī līdz Gaismas pilij ceļos grāmatas. Katrs varēs izvēlēties vietu un laiku, kur kopā ar pārējiem grāmatu draugiem no rokas rokā padot grāmatas. Ārzemniekiem pret Gaismas pils ēku nav tik noraidošas attieksmes kā Latvijas iedzīvotājiem, un šī varētu būt vēl viena vieta Daugavas kreisajā krastā, kurp viņi varētu doties. Ne jau grāmatas lasīt, bet apskatīt iespaidīgo, kalnu atgādinošo ēku un pasēdēt kādā no tās kafejnīcām. Un vēlāk, skat, kājām aiziet līdz Āgenskalnam, pa ceļam apstājoties pie ziedošajām sakurām.