Lūdzot pašvaldības līdzfinansējumu, Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija Rīgas domei izdevumu tāmi nav iesniegusi, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Olga Proskurova.
Rīgas mērs ir ticies ar komisijas vadītāju Jāni Kažociņu un sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāvi Inesi Voiku, lai pārrunātu iespēju piešķirt finansējumu komisijas darbības nodrošināšanai.
"Mērs uzdeva dažus jautājumus, uz ko cerot sagaidīt atbildes un tad pieņemt gala lēmumu par komisijas darba līdzfinansējumu. Tāme mēram netika iesniegta," informēja Proskurova.
Jau ziņots, ka valdībā 10.decembrī apstiprināta Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija, par kuras vadītāju iecelts bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Inese Voika.
Komisijas darba nodrošināšanai prasīti vairāk nekā 150 000 latu. Kažociņš paudis cerību, ka pusi šīs summas piešķirs Rīgas dome, taču iesniegtā tēriņu tāme, kas kļuvusi publiski pieejama, raisījusi diskusijas par pārlieku izšķērdību. To, ka tāme ir izšķērdīga, šodien preses konferencē atzina arī pats Kažociņš, solot izdevumus pārskatīt.
Jautājums par finansējuma piešķiršanu komisijas darbības nodrošināšanai tiks atlikts līdz 7.janvārim.
11.decembrī komisija Valsts kancelejā iesniedza sarakstu ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu komisijas darba nodrošināšanai, tostarp nepieciešamību pēc darba telpām, protokolēšanas nodrošināšanu, transportu, tehniskā atbalsta nodrošinājumu, informēja par izdevumiem ekspertu piesaistīšanai u.c. Komisijas darba nodrošināšanai tika pieprasīts atalgojums papildu darbiniekiem - administratoram un protokolētājam no Valsts kancelejas resursiem, kā arī neatkarīgam preses sekretāram un neatkarīgiem juristiem ar specializāciju civillietās un administratīvajās lietās.
Komisija norādīja arī atalgojumu, taču Ministru prezidents šādu apmēru neatbalstīja un aicināja samazināt, piemēram, 991,95 lati komisijas priekšsēdētājam un 788,78 lati - komisijas locekļiem.
Kā informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, netika atbalstīts komisijas pieprasījums arī turpmāk, pēc darba sākšanas izmantot Valsts kancelejas resursus, jo, ja sabiedriskā komisija pieprasījusi papildus trīs speciālistu štata vietas, tad tai ir jāspēj pašai gan protokolēt sanāksmes, gan nodrošināt administratora funkcijas, nepiesaistot Valsts kancelejas resursus.
Valsts kanceleja nodrošina tehnisko atbalstu funkciju komisijai attiecībā uz dokumentu apriti, kā arī tehnisko atbalstu izmaksu tāmes sagatavošanai atbilstoši komisijas pieprasījumam. Valsts kanceleja ir piekritusi nodrošināt nepieciešamo tehnisko atbalstu, piemēram, protokolēšanu komisijai līdz jaunā gada sākumam, kad neatkarīgā sabiedriskā komisija sāks darbu. Savukārt pēc jaunā gada Valsts kanceleja nodrošinās tehnisko atbalstu informācijas tehnoloģiju pakalpojumus nodrošināšanai, kā arī personāla dokumentu un grāmatvedības pakalpojumu nodrošināšanai pusslodzei abos amatos, par to neprasot papildu finansējumu.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskās komisijas sākotnēji pieprasītais atalgojums bija ievērojami lielāks un pēc sarunām ar Valsts kanceleju tas tika samazināts.
Premjers skaidroja, ka pieprasītais atalgojums samazināts, piemērojot principu, ka komisijas priekšsēdētāji saņem atalgojumu, kas pielīdzināts Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojumam, bet komisijas locekļi - atlīdzību, kas pielīdzināta premjera padomnieku atalgojumam.
Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.
Saskaņā ar valdībā iesniegto tāmi 8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.
Savukārt 205 482 eiro jeb 143 837 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darbību un tās funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi.
Saskaņā ar tāmi 104 186 eiro (72 930 latu) nepieciešami atlīdzībai komisijas locekļiem, savukārt vēl 61 400 eiro (42 980 latu) atlīdzībai pieaicinātiem speciālistiem. Tikmēr septiņu darba vietu izveidei un uzturēšanai paredzēts tērēt 4025 latus, bet ekspertu piesaistīšanai - 3540 latu.
Komisijai arī paredzēts iegādāties trīs portatīvos datorus ar programmatūru kopumā par 3000 latu, projektoru 400 latu vērtībā, rūteri par 150 latiem, papīra smalcinātāju par 900 latiem, izstrādāt mājaslapu par 1000 latiem. Multifunkcionālājai drukai paredzēts izlietot 600 latu, kā arī toneru komplektam krāsainai drukai - 250 latu, bet melnam tonerim drukai - 270 latu.
Komisijai vēl paredzēts apmaksāt telefona sakaru pakalpojumus 540 latu apmērā, tāpat paredzēts iegādāties piecus mobilos telefonus 90 latu vērtībā katru, bet internets birojam kopumā izmaksās 226,08 latus. Vēl 5460 latu kopumā paredzēti automašīnas nomai, bet 2229,96 lati - degvielai.
Kažociņš skaidroja, ka tāme esot veidota sadarbībā ar Valsts kanceleju.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.