Rīgas jūras līcī savairojusies potenciāli toksiska aļģu suga

Veicot šīgada jūras monitoringa rudens reisā ievākto paraugu analīzi, Latvijas Hidroekoloģijas institūts konstatējis, ka gandrīz deviņas reizes vairāk nekā jebkad agrāk Rīgas līcī sastopama invazīva potenciāli toksiska mikroskopisko aļģu suga "Prorocentrum minimum".

Šī aļģe, kas ieviesusies no Ziemeļjūras, Latvijas ūdeņos Baltijas jūras piekrastē pirmo reizi konstatēta 1998.gadā un Rīgas līcī - 1999.gadā.

Laikā no 1999.gada līdz 2008.gadam ūdens paraugos tā tika konstatēta epizodiski novērojumu vietās netālu no Irbes šauruma, 2008.gadā tā nepārsniedza 80 šūnas litrā. Šā gada novembrī Rīgas līcī "Prorocentrum minimum" konstatēta visās paraugu ievākšanas vietās no 200 līdz 720 šūnām litrā.

Par aļģes sekmīgas attīstīšanās priekšnoteikumu agrāk tika uzskatīts liels ūdens sāļums, kas Latvijas ūdeņos nesasniedza aļģei nepieciešamās vērtības. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka aļģe var augt arī pie sāļuma ap 5 promilēm, kas raksturīgs Rīgas līcī. Iespējams arī, ka galvenais noteicošais faktors aļģes attīstībai ir organisko vielu daudzums ūdenī, jo aļģe spēj uzņemt gan neorganiskas, gan organiskas vielas. Rīgas līcī organisko vielu daudzums ūdenī ir salīdzinoši augsts un tādējādi rada labvēlīgu situāciju aļģes augšanai, stāstīja Ikauniece.

"Prorocentrum minimum" masveida savairošanās gadījumos, pārsniedzot 10 000 šūnas litrā, var parādīties zivju masveida bojāeja, līdzīgi kā tas 2002.gadā bija Filipīnās, kā arī var atstāt toksisku ietekmi uz gliemenēm un planktona vēžveidīgajiem.

Aļģes attīstība notiek vasaras beigās un rudenī. Tās pārziemo sporu veidā. Ja ziema nebūs barga, tad ir liela iespēja, ka nākamā gada vasarā un rudenī aļģes daudzums Rīgas līcī palielināsies. Cik lielā mērā tas notiks, diemžēl nebūs iespējams noskaidrot, jo tāpat kā viss vides monitorings, arī jūras vides novērojumi 2010.gadā nav paredzēti līdzekļu trūkuma dēļ, informēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas pētniece.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais