Rīgas Dome sakops Miera dārzu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments plāno par 11 100 latiem aktualizēt Miera dārza revitalizācijas projektu, kas par 15 300 latiem izstrādāts un apstiprināts pirms diviem gadiem, liecina departamenta mājaslapā publicētā informācija par izsludinātā iepirkuma konkursa rezultātiem.

Paredzēts, ka par 11 100 latu projektā būs jāiestrādā "mazo arhitektūras formu novietošana", lai netraucētu celiņu kopšanu, kā arī jānorāda atkritumu urnu uzstādīšana suņu ekskrementiem, jāparedz celiņiem tāda kravnesība, lai tos varētu kopt, izmantojot traktortehniku, jāiestrādā ūdens izvade pie stādījumiem, kurus paredzēts laistīt, jānorāda vietas pretslīdes materiālu uzglabāšanai un atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī jāorganizē sabiedriskā apspriešana par koku ciršanu un jāsaņem attiecīga atļauja.

Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem šos darbus par 11 100 latu veiks SIA "Lejnieku projektēšanas birojs". Līguma izpildes termiņš noteikts 161 diena, kas nozīmē, ka projekta aktualizēšana varētu ilgt līdz aprīļa vidum.

IUB mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka "Lejnieku projektēšanas birojs" ir arī projekta izstrādātājs - 2006.gadā noslēgtais līgums paredzēja, ka projekta izstrādes kopējās izmaksas būs 15 254 lati. Līgums tika noslēgts sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas.

Vienlaikus departaments šā gada jūlijā kārtējo reizi izsludinājis jaunu iepirkuma konkursu par Miera dārza revitalizāciju. Konkurss izsludināts 30.jūlijā, bet augustā publicēti grozījumi, pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu uzreiz par trim mēnešiem - līdz šā gada 5.decembrim.

LETA jau ziņoja, ka Miera dārza rekonstrukcijas projekts būvvaldē apstiprināts 2011.gada 3.novembrī un tā īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 640 000 latu, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Departaments vairākkārt izsludinājis iepirkuma konkursu par darbu veikšanu, kuros uzvarēja vienīgais pretendents, SIA "Livland būve", taču līgums departamenta vilcināšanās dēļ nav ticis noslēgts.

Pirmais iepirkuma konkurss izsludināts 2012.gada martā. Par uzvarētāju atzīta SIA "Livland būve", kas piedāvāja darbus veikt par 588 000 latiem, bet ar "Lejnieku projektēšanas biroju" noslēgts autoruzraudzības darbu līgums par 7500 latiem. Pērn novembrī Pilsētas attīstības departaments publicējis paziņojumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu, jo "Livland būve" nebija ieradusies noslēgt līgumu. Uzņēmēji skaidroja, ka departaments līguma parakstīšanu novilcinājis par pusgadu, kā rezultātā darbi būtu jāveic ziemā, kad tas nav iespējams.

Pēc "Livland būve" sūdzībām IUB pērn novembrī uzdevis departamentam atcelt lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu un decembrī nolēmis atļaut slēgt līgumu ar "Livland būve". Šā gada martā uzņēmums atkārtoti paziņots par iepirkuma konkursa uzvarētāju, bet jūlijā publicēti grozījumi, par iepirkuma pārtraukšanu, jo pretendents atteicies slēgt līgumu sākotnējā redakcijā.

"Livland būve" pārstāvji aģentūrai LETA šā gada jūlijā uzsvēra, ka nav atteikušies parakstīt līgumu un uzņēmums joprojām ir gatavs veikt būvniecības darbus šajā objektā, taču departaments nav ņēmis vērā, ka piedāvājums iepirkumam tika gatavots vairāk nekā pirms gada, 2012.gada aprīlī. Novilcinātā gada laikā mainījies gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums, kas paredz, ka PVN maksā nevis izpildītājs, bet pasūtītājs, gan arī apdrošināšanas kompāniju nosacījumi - polisi, kādu bija iespējams iesniegt 2012.gadā, apdrošināšanas kompānijas šogad vairs neizsniedz.

"Livland būve" šā gada aprīlī rakstiski vērsās Pilsētas attīstības departamentā, lai precizētu šos divus jautājumus, taču departamenta ierēdņi uz šo vēstuli atbildējuši tikai pēc trim mēnešiem, jūlijā, lai gan uzņēmuma pārstāvji vairākkārtīgi brīdinājuši departamenta Projektu vadības pārvaldes direktora vietnieku Uldi Kolkovski, ka darbi ir jāuzsāk steidzami un jāveic pavasara un vasaras mēnešos. "Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo tieši šāda vilcināšanās notika arī pagājušajā gadā," piebilda "Livland būve" pārstāvji.

"Livland būve" līdz šim bijis vienīgais pretendents, kas iesniedzis savu piedāvājumu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta organizētajā iepirkuma konkursā par Miera dārza revitalizāciju. Vairākas reizes saskaroties ar īpatnēju attieksmi no pašvaldības ierēdņiem, kas līguma slēgšanu kavē par vairākiem mēnešiem līdz brīdim, kamēr tas vairs nav izpildāms, būvniekiem radušās aizdomas, ka vilcināšanās notiek apzināti.

Miera dārza revitalizācijas darbu iepirkums par 640 000 latu ir daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija". Departaments noraida bažas, ka šīs kavēšanās dēļ varētu tikt apdraudēts ES līdzfinansējumu Grīziņkalna projektam, jo projekta ieviešanas termiņš noteikts no 2011.gada 15.jūnija līdz 2015.gada 15.jūlijam. "Ņemot vērā plānoto laika grafiku, jauna iepirkuma konkursa izsludināšanai, kā arī projekta ieviešanas laika grafiku, šobrīd risks attiecībā uz Eiropas Savienības līdzfinansējuma neapgūšanu laikā netiek saskatīts," aģentūru LETA informēja departamentā.

Miera dārzs atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Katoļu ielā 18, starp Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils ielu. Parks atklāts 1930.gada jūnijā, un tas ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Patlaban Miera dārza būves ir sabrukuma stāvoklī - estrāde nodegusi un no tās atlicis tikai pamats, bet bērnu rotaļu sektors ar bradājamo baseinu padomju varas gados ir sabrucis un tiek izmantots par neoficiālu komposta laukumu, savukārt tēlnieka Riharda Maura veidotās dekoratīvās vāzes pamats sabrucis, bet vāzes pamatam pretī padomju varas gados uzceltā publiskā tualete izdemolēta. Parka kanalizācijas un ūdensvada sistēmas ir sabrukušas, un to akas nedarbojas.

Rekonstrukcijas gaitā Miera dārzā iecerēts atjaunots gājēju celiņu segumu, kāpnes un atbalsta sienas, uzstādīt tūrisma norādes, atjaunot soliņus, nodrošināt apgaismojumu un veikt inženierkomunikāciju nomaiņu. Plānots atjaunot bērnu atpūtas laukumu un veikt teritorijas apzaļumošanu, kā arī izbūvēt sabiedriskās tualetes.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.