Sastrēgumi Rīgā mazināsies

© F64 Photo Agency

Autobraucēji Rīgā jau var sākt izvērtēt, kāds ir viņu ieguvums no Dienvidu tilta jaunajām nobrauktuvēm un automaģistrāles.

Vakar, pāris dienu pirms paredzētā termiņa, atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu, un nobrauktuvēm no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Šajā satiksmes mezglā ir izbūvēti arī divi divlīmeņu šķērsojumi Jāņa Čakstes gatvē. Līdz ar to pabeigta Dienvidu tilta 3. kārta.

Tādējādi šis Dienvidu tilta posms atslogos pilsētas centru no tranzīta plūsmas virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Kravas transports var izmantot Dienvidu tiltu un tā maģistrālos pievadceļus, bet Austrumu maģistrāli – lai nokļūtu ostas teritorijā.

Atslogos Salu tiltu

Tā kā Rīgu līdz šim tranzītā šķērsojušās mašīnas nu varēs izmantot jaunuzbūvētos tilta pievadceļus, Krasta ielā un 11. novembra krastmalā tiek solīta ērtāka braukšana. Satiksmes eksperts Pauls Timrots noteica, ka uz kartes izskatās, ka ceļu tiešām ir vairāk, bet, lai komentētu Dienvidu tilta jauno nobrauktuvju efektivitāti, vajag tās izmēģināt. To viņš vēl nebija paguvis.

Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības pabeigšana pašlaik ļauj atslogot Salu tiltu. Nākamgad plānots uzsākt Salu tilta rekonstrukciju. Tad gan transporta plūsma pār to palielināsies, taču šīs neērtības būs salīdzinoši īslaicīgas.

Tranzīta satiksme – atsevišķi

Pārdaugavas iedzīvotāji tūdaļ varēs pilnībā izmēģināt vēl vienu vērienīgi pārbūvētu ielas posmu – 31. oktobris ir termiņš K. Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla rekonstrukcijas pabeigšanai. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere Neatkarīgajai sacīja, ka šajā objektā darbi norit pēc plāna. Šis ir viens no pēdējo gadu lielākajiem galvaspilsētas infrastruktūras projektiem. Tā mērķis ir paaugstināt satiksmes drošību, nodalīt tranzīta satiksmi un vietējo satiksmi, kā arī uzlabot un padarīt drošāku velobraucēju un gājēju pārvietošanos. Piemēram, ir uzbūvēts gājēju lifts pie estakādes pār Zunda kanālu, ko ērti izmantot mazu bērnu vecākiem un cilvēkiem, kuriem ir grūti pārvietoties.

Sastrēgumus neveicinās

Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Tālivaldis Vectirāns Neatkarīgajai stāstīja, ka viens no lielākajiem šā projekta ieguvumiem būs paplašinātais Daugavgrīvas ielas posms. Līdz šim vecās, bruģētās Daugavgrīvas ielas posms no Vanšu tilta līdz Raņķa dambim bija šaurs un nepārskatāms. Tagad ir izveidotas divas daudz ērtākas satiksmes joslas un pieslēgums uz Kalnciema ielu (virzienā uz Lielirbes ielu). Otrs ieguvums autovadītājiem būs ērtākas apgriešanās vietas abos virzienos. Treškārt, ir uzbūvēts otrs tiltiņš pāri Zunda kanālam, kas nodrošina papildu pieslēgumu Ķīpsalai, līdz ar to ir uzlabota nokļūšana Balasta dambī un uz Vanšu tilta.

T. Vectirāns neuzskata, ka jaunais tiltiņš būtiski palielinās satiksmes plūsmu un sastrēgumus pār Vanšu tiltu. Turklāt projektā ir paredzēts uzlabot izbraukšanu no Ķīpsalas, uzstādot arī luksoforu pie vecā Zunda kanāla tiltiņa, bet šogad tas netiks izdarīts.

Arhitektūras platformā A4D.lv bija izteikts pieļāvums, ka pēc augstceltnes ZTowers uzbūvēšanas sastrēgumstundās varētu palielināties satiksmes plūsma par 400–500 automašīnām. T. Vectirāns skaidro, ka vienas joslas caurlaidība ir 500 mašīnu dienā. Tad nu var rēķināt, vai tiešām sastrēgumi kļūs garāki. Turklāt vēl neesot precīzi zināms, kas abos torņos atradīsies – viesnīca, biroji vai vēl kas. No tā arī būs atkarīgas iespējamās izmaiņas transporta plūsmā.

Pašlaik jaunā satiksmes mezgla tiešā tuvumā atrodas lielveikals Olimpia, bet nākotnē plānots vēl kāds tirdzniecības centrs. Vai arī tas neizmainīs pašreizējo satiksmes plūsmu Daugavgrīvas ielā? T. Vectirāns norāda, ka pirms vairākiem gadiem investori dāvināja sešus miljonus eiro, bet par šo summu pašvaldībai bija jāuzbūvē pievedceļi plānotajam tirdzniecības centram. Tas ir izdarīts, tāpēc Daugavgrīvas iela papildu noslogojumu neizjutīs.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais