Nerīdzinieki lai brauc kājām
Rīgas dome nolēmusi no jaunā gada diskriminēt lauku iedzīvotājus. Visiem, kuri galvaspilsētā vēlēsies lietot sabiedrisko transportu, bet nebūs vietējie, par biļeti nāksies maksāt divas reizes dārgāk.
Vienīgais veids, kā apiet šo sadārdzinājumu, ir deklarēties Rīgā – pie kāda drauga, radagabala vai nelegāla deklarēšanās pakalpojuma sniedzēja, un tas arī ir īstais Rīgas domes mērķis. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk tajā pašvaldībā, kur cilvēks ir deklarējies.
LETA raksta, ka uz to norādījis mērs Nils Ušakovs: «Rīgā šobrīd dzīvo un strādā ap 100 000 nedeklarēto iedzīvotāju. Ja viņi būtu deklarēti Rīgā, tad visi nodokļu ieņēmumi pieaugtu par 25%. Tas ir ļoti daudz.» Attiecīgi zaudētājos nonāks tās pašvaldības, kuru iedzīvotāji ikdienā brauc strādāt uz galvaspilsētu un tagad nolems pārdeklarēties. Biļete vienam rīdzinieka braucienam no jaunā gada maksās 60 eiro centus (42 santīmus). Savukārt nerīdziniekam būs jāmaksā 1,20 eiro (84 santīmi). Papildu arguments, lai mainītu piederību no jebkuras citas pašvaldības uz Rīgu, būs īpaša dāvana. Oficiālais portāls ziņo: «Lai veicinātu iedzīvotāju deklarēšanos galvaspilsētā, ieviests vienreizējais braukšanas maksas atvieglojums 100% apmērā uz viena mēneša abonementa biļetēm pasažieriem, kuri no šā gada 25. septembra līdz 31. decembrim būs deklarējuši dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā.»
Tālāk šķirošana rīdziniekos un iebraucējos notiks arī ar abonementa biļešu palīdzību.
Formāli gan noteiktas iedzīvotāju grupas – nerīdzinieku – diskrimināciju domei nevar pārmest, jo viņiem izveidotais sadārdzinājums noformēts kā atlaide rīdziniekiem. Šo lietu jau pētījis tiesībsargs, konstatējot, ka nav īsti kur piesieties. Jauni tramvaji, trolejbusi un autobusi ir sapirkti. Protams, kādam par to jāmaksā.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis paredz, ka īstermiņā Rīga no šā lēmuma patiešām iegūs. Būs vairāk naudas. Savukārt politiķi, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, būs sev izdevīgi sašķēluši elektorātu. Taču tālākā nākotnē tiek sūtīts signāls, ka Rīgai apmeklētāji un strādnieki nav vajadzīgi. «Viņi zāģē zaru, uz kura paši sēž,» secina padomnieks. Nebūs brīnums, ja pie šādas politikas uzņēmumi sāks attīstīties metru aiz Rīgas robežas.
Bet Rīgas domei ir optimistiskāks scenārijs. Tāpēc Latvijas iedzīvotāju piederība galvaspilsētai nākotnē varētu tikt atalgota vēl dāsnāk. Pēc Tallinas parauga – ar bezmaksas sabiedrisko transportu.