Dailes teātra laukums: ieķīlējusies situācija

Dailes teātra skvēriņš un gadu gadiem izdrupušais plākšņu segums atgādina teicienu par suni uz siena kaudzes – ne pats ēd, ne citam dod.

Arhitekti un ainavu arhitekti jau ļoti daudzus gadus lauž šķēpus par to, ko ar šo vietu darīt. Investors, saprotams, gribētu brīvo laukumu apbūvēt, bet pagaidām zaļā gaisma nav dota ne virszemes, ne apakšzemes būvniecībai.

Ja pats skvēriņš ar aizaugušām puķu kastēm, skulptūrām un visai raibo ikdienas publiku varbūt vēl neatgādina posta ieleju, tad izdrupušais plākšņu klājums pie teātra ieejas gan. Vismaz pagaidām tas tāds arī paliks, un, kā var saprast, arī Dailes teātra apmeklētāju transports turpinās atrasties nekoptajā laukumā Brīvības un Bruņinieku ielas sadurē.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis Neatkarīgajai saka – diskusijas un darba tikšanās notikušas pērnā gada nogalē. Laukums Dailes teātra priekšpusē daļēji pieder valstij un Rīgas pašvaldībai. Turklāt tas ir iznomāts uzņēmējam. Kamēr līgums ir spēkā un tā nosacījumi tiek pildīti, tikmēr nav pamata līgumu lauzt. Diskusijās, kas notikušas pilsētas arhitekta birojā, izskanējis vērtējums – ja atrisinātu mašīnu novietošanu citviet, tad varētu sakārtot arī teātra priekšlaukumu. Apakšzemes stāvvietas ierīkošana varētu būt neizdevīga, jo tajā, no biznesa viedokļa, būtu pārāk maz vietas – tikai pārsimt mašīnām. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis pagājušā gada diskusijā gan norādīja, ka esošā situācija ir jāmaina un jāizskata iespēja, lai vakaros teātra apmeklētāji savu transportu varētu novietot Brīvības ielas malā, nevis atstātu priekšlaukumā.

Arhitekti nebija vienisprātis arī par to, vai pašreizējo teātra skatītāju auto novietni vajadzētu pilnībā atvēlēt kā pārvietošanās telpu gājējiem. Varot staigāt ielas pretējā pusē, gar veikalu rindu.

Izveidojušos situāciju G. Princis raksturo ar apzīmējumiem «ieķīlējusies situācija» un status quo. «Tā situācija neapmierina nevienu, bet kustības nav. Kamēr ir līgums ar uzņēmēju, neko nevar darīt. Varētu uzņēmēju motivēt kaut ko darīt,» piedāvā pilsētas galvenais arhitekts.