Lielākajā daļā daudzdzīvokļu namu balkonu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs

© F64 Photo Agency

Daudzdzīvokļu namu balkonu tehniskais stāvoklis nav vienmērīgi labs, slikts vai apmierinošs, tomēr pēc ilgstošas ekspluatācijas kopumā blokmāju balkonu stāvoklis ir neapmierinošs, līdzīgi kā jumtu stāvoklis, aģentūrai LETA atzina pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) preses sekretārs Krists Leiškalns.

Kā ziņots, 31.augustā Rīgā, Dzirciema ielā 39, trešā stāva balkona konstrukcijas uzkritušas otrā stāva balkonam un negadījuma vietā atrasts vīrietis, kurš, iespējams, nokritis kopā ar konstrukcijām.

Leiškalns norādīja, ka RNP speciālistiem ne svētdien, ne pirmdien vēl nav izdevies iekļūt dzīvoklī, lai noskaidrotu konkrētā negadījuma cēloņus, taču pēc vizuālas apskates no ārpuses var secināt, ka balkona margas ilgstoši nav krāsotas, kas varētu būt veicinājis metāla konstrukciju koroziju. Lai noskaidrotu, kas notika un kādu apstākļu ietekmē balkona margas atdalījās, tiks veikta ekspertīze.

Balkonu apsekošanu sarežģī apstāklis, ka to iespējams veikt, tikai iekļūstot dzīvoklī, tāpēc par to, ka kāds balkons ir avārijas stāvoklī, informāciju visbiežāk sniedz paši iedzīvotāji. Leiškalns uzsvēra, ka avārijas stāvokļa novēršana notiek nekavējoties.

Leiškalns informēja, ka Dzirciema ielas 39.ēkas nākamā gada tāmes projektā paredzēts sākt veidot uzkrājumu tieši balkonu remontiem. Konkrētajā ēkā pirms dažiem mēnešiem jau veikts avārijas remonts vienam balkonam, par kura tehnisko stāvokli saņemtas iedzīvotāju sūdzības, turklāt konkrētajā apkaimē drīzumā iecerēts veikt vēl viena balkona avārijas remontu kādā no kaimiņu blokmājām.

RNP pārstāvis piebilda, ka balkonu avārijas remontu veikšana izmaksā dārgi, jo to iespējams veikt tikai no ārpuses, tāpēc uzsvars tiek likts uz plānveida remontiem, jo to izmaksas katram konkrētam balkonam ir daudz zemākas.

Latvijā

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumu; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora – “Neatkarīgās” intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais