Nelegālo pārvadātāju radītie zaudējumi – pieci miljoni

Pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) vadītājs Vitālijs Komars informē, ka nāksies rīkot piketu, lai pasteidzinātu Autopārvadājumu likuma grozījumu izskatīšanu.

Kopš pašvaldības SIA Rīgas satiksme rīkotajā mikroautobusu pārvadājumu konkursā uzvarēja RMS, tai jākonkurē ar pārvadājumu firmām, kuras norāda, ka veic neregulārus pārvadājumus, un pasažieriem izsniedz piemaksas vai līdzīgi nodēvētas biļetes. Lai novērstu tādu situāciju, kad neregulārie pārvadātāji tomēr veic regulārus pārvadājumus, jāizdara grozījumi Autopārvadājumu likumā.

– Redakcijā esam uzklausījuši cilvēku sūdzības, jo viņiem šķiet, ka pēc mikroautobusu reformas jauno busiņu ir mazāk nekā iepriekš, tie kursē neregulāri. Vai tās ir pārejas perioda problēmas?

– Tas saistīts ar nelegālajiem pārvadātājiem. Tie, kuri iepriekš brauca legāli, tagad brauc nelegāli. Viņi pielāgojas mūsu grafikiem, bet mums braukt ar tukšu transportu ir bezjēdzīgi. Mēs nevaram braukt tikai ķeksīša pēc, tukšā reisā. Mūs neviens nedotē, mums jānopelna nauda, lai samaksātu bankām un šoferiem algas. Protams, mēģinām izpildīt grafikus, bet dažreiz to nevaram, jo pa priekšu jau brauc cits mikroautobuss un noņem pasažierus.

– Jūs runājat par mikroautobusiem, kam uz sāna rakstīts neregulārie pārvadājumi?

– Jā, tā ir, lai gan visas pazīmes liecina, ka viņi ir regulārie pārvadātāji – ir norādīts maršruts, cilvēkiem izsniedz biļeti, kaut arī jocīgu. Teorētiski Autotransporta direkcija viņiem var atņemt licenci, bet direkcija cer, ka Saeimā ātri pieņems grozījumus likumā un tad nevajadzēs tiesāties.

– Kāpēc tāda situācija ir iespējama?

– Problēma ir likumdošanā, kur neprecīzi traktēts, kas ir regulārs, kas neregulārs pārvadājums. Grozījumos ir plašāk aprakstīts, kas ir regulārais un neregulārais pārvadājums.

– Kas īsti notiek ar likuma grozījumiem?

– Problēma valstī ir četrus gadus, Saeimā guļ grozījumi, kurus nekādi nevar pieņemt. Grozījumus skata ne pirmo reizi. Tagad Saeimas Tautsaimniecības komisija grozījumus atkal gatavo izskatīšanai. Ceram, ka tas notiks ātri, jo problēma ir milzīga. Autotransporta direkcijai, kas ir atbildīga par starppilsētu un reģionālajiem pārvadājumiem, tas ir zināms, problēmas pastāv arī citos maršrutos – uz Alūksni, Liepāju... Tādi mikroautobusi daudz brauc Jūrmalas virzienā. Tāpēc problēma ir jārisina. Mēs esam pieteikuši piketu vienā no septembra pirmajām ceturtdienām, kad Saeima sāks strādāt. Piketēsim, lai valstsvīri sāk ātrāk rīkoties.

– Cilvēkam, kurš nav informēts par to, ka RMS tūlīt piederēs monopoltiesības šajā pārvadājumu veidā, šķiet – mikroautobuss paliek mikroautobuss. Viens drusku atšķiras no cita, galvenais, lai tikai brauc.

– Ik gadu valsts nelegālo pārvadātāju dēļ zaudē ap pieciem miljoniem latu. Tie ir gan neiegūtie nodokļi, gan dotācijas, ko saņem starppilsētu pārvadātāji. Ceru, ka ātrā tempā – divu mēnešu laikā – valdība situāciju sakārtos un anulēs licences nelegālajiem pārvadātājiem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Ja viņi turpinās veikt nelicencētu komercdarbību, tad Valsts ieņēmumu dienestam atliks rīkoties.

– Tas nozīmē, ka kontroles funkciju veiktu policija?

Policija sadarbībā ar Autotransporta direkciju, bet bez Ceļu policijas nevar tik un tā, jo tā ir uzraugošā institūcija. Nesaprotu, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests nevar atņemt tos kases aparātus, kas izsniedz jocīgas biļetes. Ja veikalā neizsniedz čeku, sastāda aktu. Te brauc ap simts nelegālu mikroautobusu, skaidro naudu bāž kabatā, un viss kārtībā. Nesaprotu, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests mūs pilnīgi ignorē, kaut arī ir zināmas vietas, laiki, kad šie pārvadātāji dienas beigas saimniekam atdod tā saucamo dienas plānu, skaidrā naudā, nemaksājot nodokļus. Viņi draud mūsu šoferiem fiziski izrēķināties, mums pat sievietei šoferei draudēja aizvest uz mežu. Tā bija 90. gados, bet tagad ir 2013. gads.

– Par mikroautobusu skaitu. Tātad ne visi RMS piederošie busiņi izbrauc reisā?

– Protams, daži mikroautobusi stāv, mēs tos nenodarbinām, jo nav jēgas. Līgumā rakstīts, ka mums ir monopolstāvoklis, bet tā nenotiek, līgums netiek pildīts. Un pasažieris ir ķīlnieks. Tāpēc Saeimai vajag ātrāk pieņemt grozījumus. Tad mēs sastādīsim grafiku, kā vajag. Rīgas satiksmei bija doma pārplānot grafikus, lai izveidotu tādu satiksmi, kurā visas vietas ir ietvertas. Piemēram, no Pļavniekiem bija padsmit reisi, tā vēsturiski izveidojies. Ja ir viens pārvadātājs, var izveidot loģisku satiksmi un pilsēta varētu ietaupīt līdzekļus. Kur nevar aizbraukt Rīgas satiksme, tur varam mēs, kur viņi brauc intensīvāk, mēs – minimāli. Lai cilvēki zina – ja tikko aizgājis autobuss, tuvākajā laikā būs mikriņš. Jo ir cilvēki, kuri grib braukt tikai ar mikroautobusiem.

– Teicāt par grafika pārplānošanu. Vai tas nozīmē, ka mikroautobusi kursēs retāk, kaut kur vispār nebrauks?

– Būs citādāk. Ceram, ka tuvākajā laikā panāksim Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas akceptu citādākam grafikam, kas būs vairāk pielāgots esošajai situācijai. Tagad mēs mēģinām apbraukt nelegālos pārvadātājus, un sanāk tā, ka maldinām pasažierus.

– Jaunajos mikroautobusos maksu par braucienu neplānojat paaugstināt?

– Domājams, ka ne. Varētu būt tā, ka palielināsim maksu biļetei, ko pērk par skaidru naudu pie vadītāja. Rīgas satiksmes transportā biļete pie šofera maksā 70 santīmu. Mums ir 50 santīmu. Varbūt ar laiku mēs būsim spiesti palielināt šo maksu līdz 70 santīmiem (vai attiecīgi – eiro), lai neveicinātu mākslīgu konkurenci. Tad visos transporta veidos Rīgā pasažieris maksās vienu cenu, vienalga, vai brauc ar mikroautobusu vai autobusu. Maksa būs viena.

– Kad saskaņā ar līgumu visos maršrutos vajadzētu braukt jaunajiem mikroautobusiem?

– Astoņu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža.

– Un kad beidzas tie astoņi mēneši?

– Ceturtajā septembrī.