Atsaucoties uz likumu, saskaņā ar kuru noziedznieki nedrīkst gūt ienākumus no saviem noziegumiem, Austrālijas tiesa iesaldējusi līdzekļus, kurus bijušais Gvantanamo karabāzes cietumā ieslodzītais Deivids Hikss saņēmis par savu memuāru publicēšanu.
Par Austrāliešu tālibu dēvētā D. Hiksa advokāti mēģina pierādīt, ka amerikāņu kara tribunāla lēmums par viņa atzīšanu par teroristu nav spēkā esošs, jo atzīšanās no D. Hiksa izspiestas ar nelikumīgiem līdzekļiem.
BBC atgādina, ka 35 gadus vecā D. Hiksa grāmata Guantanamo, My Journey (Gvantanamo, Mans ceļojums) iznāca pirms pāris mēnešiem un pārdoti jau vairāk nekā 30 000 tās eksemplāru. Izdevniecība Random House atteikusies sniegt informāciju par D. Hiksa honorāru, taču neoficiālas ziņas liecina, ka viņa ģimenes izveidotā fonda rēķinā ieskaitīti vairāk nekā 107 000 ASV dolāru. Jūlija vidū Austrālijas prokuratūra paziņoja, ka uzskata šos līdzekļus par noziedzīgā ceļā iegūtiem, un pieprasījusi to konfiscēšanu. Pagaidām kontā esošie līdzekļi ir iesaldēti un tiesa plāno atsākt lietas izskatīšanu 16. augustā.
Savā grāmatā D. Hikss apraksta gan «sešus elles gadus», kas pavadīti amerikāņu karabāzē Gvantanamo ierīkotajā cietumā, kur tiek turēti cilvēki, kurus ASV varasiestādes uzskata par teroristiem vai ienaidnieka kaujiniekiem, gan notikumus, kas noveda pie viņa sagūstīšanas. D. Hikss, kurš jaunībā strādājis par ķenguru dīrātāju kādā fermā Austrālijā, atzīst, ka patiešām izgājis militārās apmācības kursu Afganistānā. Pēc viņa vārdiem, šo treniņnometni gan nevarot saukt par teroristu apmācības centru, pat neraugoties uz to, ka to 2001. gadā vairākkārt apmeklējis par pasaules meklētāko teroristu dēvētais Osāma bin Lādens. Austrāliešu tālibs savos memuāros arī uzsver, ka nekādās kaujas darbībās nav piedalījies – jau īsi pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem viņu sagūstījuši Afganistānas Ziemeļu alianses kaujinieki un nodevuši amerikāņiem, kas gūstekni nekavējoši nogādājuši Gvantanamo.
Karabāzē esošajā cietumā D. Hikss bijis ieslodzīts līdz pat 2007. gada sākumam, kad atzinis savu vainu sadarbībā ar teroristu grupējumu. Tā bijusi vienošanās, kuras rezultātā viņš izdots Austrālijai, cietumā dzimtenē pavadījis vēl deviņus mēnešus, bet 2007. gada decembrī atbrīvots. «Man nācās atzīt savu vainu, pretējā gadījumā nebija nekādu izredžu tikt prom no Gvantanamo. Man bija jāizvēlas – atzīties noziegumos, kurus neesmu pastrādājis, vai izdarīt pašnāvību,» Austrālijas medijiem stāstījis D. Hikss.
Gan viņš, gan viņa advokāti uzsver, ka amerikāņu militārā tribunāla lēmums nav bijis likumīgs. Tiesas sēdē vairākkārt atgādināts par to, ka Gvantanamo ieslodzīto statuss nav precīzi noteikts un pat ASV amatpersonas atzinušas, ka no daudziem aizturētajiem liecības un atzīšanās izspiestas ar nelikumīgiem līdzekļiem, arī izmantojot spīdzināšanu. ASV prezidents Baraks Obama savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā 2008. gadā solīja slēgt Gvantanamo bāzes cietumu, taču vēl divarpus gadus pēc tam, kad pašreizējais Nobela miera prēmijas laureāts stājies prezidenta amatā, šis solījums nav izpildīts un Gvantatamo joprojām atrodas vairāk nekā 200 ieslodzīto, kuru tiesāšanas perspektīvas nav skaidras.
AP vēsta, ka Sidnejā dzīvojošais D. Hikss pašlaik ar medijiem nekontaktējas. Viņa tēvs Terijs stāstījis, ka dēls pašlaik mēģinot uzlabot savu veselību, kas nopietni iedragāta ieslodzījumā. T. Hikss uzskata, ka Austrālijas valdība uzsākusi viņa dēla vajāšanu. Interesanti, ka līdzīgās domās ir arī opozīcijā esošā Zaļā partija, kas notiekošo nosaukusi par politisku prāvu, kuras mērķis ir izveidot sistēmu, lai nepieļautu politiski jutīgu jautājumu aktualizēšanu un ierobežotu šādas publikācijas, norāda BBC.