Latiņa augsta, bet pievārēt var
Sigulda, lai arī skaitliski neliela, taču ļoti zināma gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem. Tā ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem, un šo tendenci pilsētas vadība ne tikai mēģina saglabāt, bet arī veicināt – jāteic, ka pūles bez sekām nav palikušas.
Par pozitīvu lietu virzību liecina ne tikai statistika, bet arī novada budžets, kas pildās pat labāk nekā plānots. Par mērķiem un to īstenošanu jautājām Siguldas novada domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam.
– No malas skatoties, jūsu novada vadības stils liecina par sportisku azartu – vienmēr būt pirmajiem un labākajiem...
– Jā, tas man kā sportistam ir ļoti svarīgi. Es ļoti gribu, lai Siguldas novads būtu labākais, skaistākais, bagātākais, interesantākais un iedzīvotāji šeit justos laimīgi. Novada vadību uzņēmos nedaudz vairāk nekā pirms gada un jau tagad savam darbam redzu pozitīvus rezultātus. Tas nav viegli – es pats sevi dzenu uz priekšu un saviem darbiniekiem arī atelpu nedodu, jo plāni ir lieli un tie ir jāizpilda.
– Jūs kā sportists skaitāt iegūtās vietas?
– Jā, kaut arī esmu amatieris sportā, uzvaras man patīk skaitīt visās dzīves jomās – arī šajā darbā. Pirms dažām nedēļām Siguldas novadā viesojās Valsts prezidents, un, gatavojoties šai vizītei, es mazliet padomāju par gada laikā paveikto, jo ikdienā nesanāk papriecāties par izdarīto – darbs dzen darbu. Teikšu bez liekas kautrības – pirmo vietu Siguldai ir pietiekami daudz!
Pirmkārt, mēs esam skaistākā pilsēta Latvijā, bet tas ir Dieva dots un mūsu nopelnu šajā jomā ir maz. Protams, ir jādomā, kā to visu skaistumu papildināt un padarīt cilvēkiem pieejamu.
Mēs esam pirmie, kuri ieguva Mīlestības pilsētas titulu un Laimas pulksteni. Atgādināšu, ka šo balvu varēja iegūt tā apdzīvotā vieta, kuras iedzīvotāji iesūtīs visvairāk un visskaistākos romantiskos stāstus. Paldies siguldiešiem, kuri atsaucās šim aicinājumam. Laimas pulksteni nākamvasar uzstādīsim rekonstruētajā dzelzceļa stacijas laukumā.
Siguldas novadā tiek maksāti vislielākie bērniņa piedzimšanas pabalsti Latvijā – 180 latu. Varbūt tāpēc jau vairākus gadus Siguldas novadā piedzimst vairāk nekā aiziet viņā saulē. Nenoliedzami tas ir rezultāts arī tam, ka spējām saglabāt Siguldas slimnīcas Dzemdību nodaļu, kaut arī valsts šim mērķiem naudu neiedeva. Mēs samaksājam to, par ko faktiski būtu jāmaksā valstij.
Mēs bijām vienīgie Latvijā, kas piedāvāja darbu pilnīgi visiem jauniešiem no 15 līdz 18 gadiem, kuri šovasar gribēja strādāt. Alga gan nebija liela – 40 latu par 10 dienām ar darbadienas ilgumu četras stundas. Jaunieši strādāja mūsu vietējo uzņēmēju radītajās darba vietās. Kopumā darbiņš bija 175 jauniešiem – daudziem no tiem šie 40 lati bija ļoti svarīgi, lai sagatavotos skolai, bet galvenais, ka bērniem bija iespēja saprast, kā tas ir – pelnīt naudu.
Manuprāt, Sigulda ir vienīgā pilsēta, kur patlaban top bērnudārzs. Ar to tiešām lepojamies un jau uz valsts svētkiem novembrī atvērsim jaunu un mūsdienīgi iekārtotu pirmsskolas izglītības iestādi.
Atzīmēšu, ka šovasar veicām energoefektivitātes uzlabojumus trīs pirmsskolas izglītības iestādēm un divās skolām. Tāpat mēs novada teritorijā neesam slēguši nevienu mācību iestādi. Uzskatām, ka var nebūt kultūras nama vai pagastveča, bet skolai ir jābūt katrā apdzīvotā vietā. Priecājos par mūsu radīto izglītības sistēmu kopumā, gan par Mākslu skolu Baltais flīģelis un Sporta skolu, gan par Siguldas Valsts ģimnāziju, kas Latvijas mērogā ir trešā augstāk vērtētā ģimnāzija.
Vēl viens panākums – savulaik novada dome bija akciju turētājs kompānijā, kas būvēja daudzdzīvokļu namus – tagad esam nolēmuši šīs akcijas pārvērst vienā taustāmā lietā – 24 dzīvokļu mājā. Tādējādi būtiski samazināsies rinda uz pašvaldības dzīvokļiem.
– Klausoties jūsu teiktajā, rodas sajūta, ka neesat daļa no Latvijas, jo patlaban gandrīz visas pašvaldības strādā izdzīvošanas režīmā, domājot, kā nodrošināt pamatpakalpojumus, bet jūs te darba vietas dotējat un bērnudārzus būvējat. Kā tas iespējams?
– Pagājušajā gadā pārskatījām visus domes izdevumus un sakārtojām sistēmu, lai mēs paši tērētu tikai pašu minimumu, bet visus iespējamos resursus novirzītu novada attīstībai. Jau pagājušā gada beigās sapratām, ka šogad budžetā būs pietiekami daudz līdzekļu, lai paveiktu kaut arī nelielas, bet ļoti labas un vajadzīgas lietas.
– Vai esat ieplānojuši arī jaunas investīcijas Siguldas novada infrastruktūras pilnveidošanā?
– Katru gadu Siguldas novada dome rada kādu jaunu infrastruktūras objektu novada iedzīvotājiem. Šogad iegādājāmies zemi pie vienas no pilsētas skolām, kur jau nākamgad sāksim būvēt sporta laukumu un bērnu rotaļu laukumu. Esam uzsākuši rakstīt arī ES līdzfinansēto projektu par distanču slēpošanas trases izveidošanu. Ja viss izdosies kā plānots, tad tā būs jau 1,3 kilometrus gara slēpošanas trase, kurā sniegu nodrošinās līdzīgi kā bobsleja trasēs. Tādas trases Eiropā ir tikai dažas. Projektā piedalās arī igauņi un Sanktpēterburga, kopējā projekta vērtība ir 2 miljoni eiro. Siguldai kā vadošajai projekta pašvaldībai tā varētu būt iespēja izmantot miljonu eiro.
Nākamajā gadā plānojam siltināt izglītības un kultūras iestādes, atjaunot stacijas ēku un rekonstruēt dzelzceļa stacijas laukumu, ko siguldieši jau sen ir pelnījuši.
Var teikt, ka to, ko nepaveicām treknajos gados, tagad darām krīzes laikā.
– Jau pieminējāt bobsleja trasi. Vai tā turpinās pelnīt tāpat kā pagājušajā gadā?
– Uzdrošinos teikt, ka pat vēl vairāk, jo līdz ar jaunās starta estakādes uzbūvēšanu un siguldiešu acīmredzamajiem panākumiem skeletonā, kamaniņās un bobslejā interese par mūsu trasi kā ideālu treniņu vietu ir vēl lielāka. Iepriekš pie mums treniņnometnes rīkoja galvenokārt Krievijas izlases komandas, bet tagad ir noslēgti līgumi arī ar vāciešiem un itāļiem. Ārzemniekus pievilina ne tikai pati trase un jaunā estakāde, bet arī papildu iespējas, ko dod Sigulda. Katra komanda nedēļā šeit atstāj līdz pat 100 tūkstošiem eiro. Tagad mums pietrūkst tikai baseina, lai spētu sniegt visaugstākās klases kompleksus pakalpojumus. Nav saprotams, kāpēc šai trasei nav piešķirts Olimpiskā centra statuss, jo reāli šis ir sporta infrastruktūras objekts, kas devis Latvijai vairākas olimpiskās medaļas, nesaņemot īpašas valsts dotācijas. Laikam jau atkal Siguldai jādara valsts kompetences darbs – pašiem cīnoties jārod risinājums mūsdienīga sporta kompleksa izbūvēšanai, kas nepieciešams gan novada iedzīvotājiem, gan Latvijas nākamajiem olimpiešiem.
– Šī pilsēta jau vēsturiski veidojusies kā tūrisma un atpūtas vieta. Cik no kopējā iedzīvotāju skaita ir nodarbināti šajā nozarē?
– To ir grūti uzskaitīt, jo nav iespējams precīzi definēt, vai veikala pārdevēja, kafejnīcas īpašnieks vai sētnieks ir tūrisma industrijas darbinieks. Mēs lēšam, ka apmēram 50% novadnieku tomēr ir saistīti ar tūrismu saistītā biznesā.
– Kāda bija šī tūrisma sezona Siguldā?
– Mums sezona vēl nav beigusies – priekšā vēl zelta rudens ar lielu apmeklētāju skaitu. Augusta dati liecina, ka šogad ir apmēram tāds pats apmeklējums kā pagājušajā gadā. Krāsaino lapu skatīšana, tāpat kā ievziedu laiks Siguldā, Latvijas iedzīvotājiem ir laba un sena tradīcija. Runājot par ārvalstu tūristiem – Siguldu apmeklē tūristi no valstīm, kādas senāk šeit netika pārstāvētas. Tas, ka mūsu novadā nav slēgta neviena viesnīca un visas kafejnīcas ir atvērtas, liecina, ka vasara ir bijusi pietiekami aktīva.
Mēs neatlaidīgi turpinām strādāt pie Siguldas novada tūrisma stratēģijas attīstības, un viens no plāniem ir jauna Siguldas zīmola radīšana.
Lielais jautājums ir – ko tūrisma jomā dara valsts aģentūras?! Mēs zinām, kas mums ir jādara – mums ir jārada konkurētspējīgs tūrisma produkts, bet tā pārdošanā vajadzētu iesaistīties arī valsts attiecīgajām iestādēm. Tagad mēs paši laužamies Pēterburgas tirgū, kur redzam labu potenciālu, strādājam Baltijas valstīs un piedalāmies starptautiskajās izstādēs. Neizprotama ir arī situācija valstī nākamā gada pavasarī, kad vienlaikus tiek plānotas divas tūrisma izstādes Ķīpsalā un Skonto hallē, par dalību kurās pašvaldībām ir jāmaksā krietni līdzekļi. Kur ir jābūt pašvaldībām? Kā sadalīties uz pusēm? Mūs interesē arī fakts, kāpēc Pēterburgas tūristiem uz robežas Igaunijā jāpavada 12 stundas? Tie ir tikai daži jautājumi, kas neapmierina Latvijas tūrisma produktu radītājus.
Esmu ļoti apmierināts ar airBaltic darbu – ntos miljonus cilvēku viņi ir atveduši, bet jādomā arī par citiem transporta veidiem, lai Krievijas tūrists šeit varētu atbraukt bez problēmām. Krievija – tas ir milzīgs tirgus!
Siguldieši pašu spēkiem ļoti daudz ir izdarījuši infrastruktūras uzlabošanā. Vietējiem iedzīvotājiem nevajadzētu ne tik daudz stāvlaukumu, nedz citus infrastruktūras objektus. Sigulda ražo eksporta produktu – tūrisma galamērķi. Politiķiem iesaku paskatīties uz tūrisma industriju valstī kopumā – šajā jomā vēl daudz darāmā. Galu galā – tūrisms veido 20 procentus no valsts kopprodukta, tāpēc tam ir jāpievērš attiecīgā uzmanība. Nevar gaidīt, ka katrs kaut kā pats tiks galā.
– Jau pēc dažām dienām notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas. Vai Siguldas novada domes darbu skar politiskie ķīviņi, vai arī jūs spējat strādāt uz saimnieciskiem pamatiem, nedomājot par politisko ietekmi?
– Tas bija viens no maniem kā mēra pirmajiem uzdevumiem – nepieļaut politiskus balsojumus un politizētu attieksmi pret pilsētas darbu. Man tas ir izdevies, un visi deputātu balsojumi ir balstīti uz izpratni vai attieksmi pret konkrēto jautājumu, bet tam nav saistības ar politiskajiem uzstādījumiem – katrs deputāts pats izdara savu izvēli. Mēs visi strādājam pozīcijā un pieņemam racionāli pamatotus, saimnieciskus lēmumus, domājot par mūsu novada attīstību šodien un nākotnē.