Turpinot iepazīstināt lasītājus ar Latvijas novadiem, Neatkarīgā tikās ar Salaspils novada domes priekšsēdētāju Raimondu Čudaru.
Salaspils novads pašreizējā teritorijā izveidots jau 2004. gada 23. novembrī.
Šā gada vēlēšanas bija tikai atskaites punkts novada vēsturē.
– Kā veicas Salaspils novadam, kuram nu aprit jau pieci gadi?
– Pirms diviem trim gadiem situācija bija daudz labvēlīgāka, jo tolaik Pierīgas pašvaldību ieņēmumi budžetā strauji pieauga. Pietika naudas infrastruktūrai un ieguldījumiem, ko labi varēja redzēt arī iedzīvotāji. Šobrīd mēs nevaram runāt par lieliem panākumiem – galvenais ir nodrošināt ritmisku pašvaldības darbu novada ietvaros. Salaspilī situācija ir tieši tāda pati kā visā valstī, un praktiski lielākais uzdevums jaunajai novada domei ir sabalansēt budžeta izdevumus ar ieņēmumiem, kuri ir apmēram par miljonu mazāki, nekā bija plānots gada sākumā. Ir skaidrs, ka pirmām kārtām ir jāoptimizē pašvaldības darbs, saglabājot tai uzticētās funkcijas. Esam samazinājuši atalgojuma fondu un likvidējuši liekās štata vietas.
– Kā Salaspils novadā tiek risināti izglītības sistēmas un pedagogu atalgojuma jautājumi, kas daudzviet izvirzās visu problēmu priekšplānā?
– Iedzīvotājus konkrētai vietai piesaista vairāki faktori, un viens no galvenajiem ir pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība. Ja skatāmies uz kopējā Latvijas fona, tad Salaspilī situācija ir laba, kaut arī rinda pastāv. Ir iestrādes, lai, optimizējot un restrukturizējot esošos bērnudārzus, rinda bērnudārzos praktiski tiktu likvidēta. Šā brīža ekonomiskajā situācijā būvēt jaunu bērnudārzu nebūtu prātīgi.
Salīdzinot pašvaldībās un sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas, skolotājs par savu darbu saņēma tikpat, cik šoferis. Tas nav pieļaujams jau pēc būtības. Tāpēc pašvaldība ir izšķīrusies par piemaksu pedagogiem. Mēs neesam vienīgā vieta, kur tā dara – cik man zināms, Pierīgas pašvaldībās tā ir ikdienišķa prakse. Tāpat aktīvi esam iesaistījušies arī Izglītības ministrijas atbalstītajā ES programmā par pedagogu kvalifikācijas stipendijām. Administrācija ir izdarījusi visu, lai mūsu pedagogi šīs 100 latu stipendijas saņemtu.
– Vai Salaspils ir iesaistījusies ES sociālajā programmā par bezdarbnieku nodarbinātību un finansiālo atbalstu?
– Jā, jau no paša sākuma mēs saskatījām labas iespējas ES sociālā fonda atbalstītajā bezdarbnieku nodrošināšanā ar 100 latu stipendiju par vienkāršu, bet pašvaldībai vajadzīgu darbu veikšanu. Tā ir iespēja saņemt kaut nelielus, bet tomēr ienākumus tām personām, kas pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām palikuši bez iztikas līdzekļiem. Šobrīd Salaspils novadā šādas stipendijas saņem 210 personas. Tas ir nozīmīgi arī novada mikroekonomikā – nauda paliek vietējos veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Otrs, ne mazāk svarīgs faktors ir cilvēka nodarbinātība, kas neļauj tam iegrimt depresijā, bet gan veicina aktīvu dzīves pozīciju. Ja vien būs iespēja, mēs palielināsim stipendiātu skaitu. Patlaban novadā ir ap 1500 bezdarbnieku, no tiem 700 cilvēkiem jau beidzies bezdarbnieka pabalsta termiņš.
– Vai nākamā gada budžetā un plānos ir vieta arī jauniem projektiem un infrastruktūras attīstībai?
– Šobrīd vēl pāragri saukt konkrētus skaitļus, taču varu solīt, ka infrastruktūras uzlabošanai nauda būs. Lai arī cik grūti, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst par ielām, ēkām un tiešo pienākumu veikšanu arvien jaunā kvalitātē. Nākamajā gadā arī Salaspils novada domē izveidosim vienas pieturas aģentūru.
Svarīga arī finanšu piesaistīšana un iepludināšana ekonomikā, un pašvaldības izsludinātie konkursi ir darba vietas un algas. Plāni un projekti ir un tiks arī realizēti. Ir pilnībā izstrādāts tehniskais projekts arī Salaspils 3. ģimnāzijas būvei, taču es nevaru apgalvot, ka jau nākamgad mēs sāksim to būvēt.
– Kādi ir plusi, lai Salaspils novads attīstītos?
– Vispirms tā ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta – Pierīga, kā arī izcila satiksmes infrastruktūra, tai skaitā elektriskais vilciens ar trīs stacijām novada teritorijā. Iespējams, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju Salaspils saistās tikai ar deviņstāvu ēkām, reaktoru un Salaspils memoriālu. Taču tas nebūt nav viss Salaspils novads – mums ir daudz labu lietu un vietu. Ir lieliskas iespējas arī tūrismam – Doles salas muzejs, memoriāls un botāniskais dārzs. Tie ir ļoti labi tūrisma objekti, un interese par tiem saglabājas daudzu gadu garumā. Atgādināšu, ka memoriāls ir nozīmīga piemiņas vieta un unikāls betona skulptūru objekts Eiropas mērogā.
– Kā tas atsaucas uz uzņēmējdarbību, kas ir katras vietas asinsrite?
– Uzņēmējdarbība ir visas valsts asinsrite, kas šobrīd gan ir recesijas stadijā, taču nav bezcerīga. Nupat organizējām uzņēmēju dienas, lai uzzinātu, ko dara mūsu uzņēmēji un kā mēs viņiem varam palīdzēt.
Zinu, ka uzņēmēji visvairāk novērtē to, ka viņiem netraucē strādāt – tāpēc mans uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas viņiem netraucē aktīvi darboties. Pieņemtais Salaspils teritorijas plānojums ļauj izvēlēties vairākas biznesa attīstības vietas – tas ir pašvaldības ieguldījums uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, un izstrādes procesā piedalījās arī uzņēmēji. Pirms dažiem gadiem uzskatīju, ka zeme uzņēmējdarbības attīstīšanai ir jāpērk, bet tagad skatos uz to citādi – iespējami dažādi risinājumi, piemēram, pašvaldības zemes iznomāšana, galvenais ir piesaistīt jaunus uzņēmumus un investīcijas Salaspils novadam.
Runājot par aktīvākajām uzņēmējdarbības formām, jāatzīmē derīgo izrakteņu ieguves un apstrādes uzņēmumi, kam Salaspilī jau ir tradīcijām bagāta vēsture. Uz šīs bāzes Salaspilī strādā Saulkalne S un Knauf, kas ir Latvijas mēroga uzņēmumi
Man īpašs gods, ka vadu pilsētu, kurā koncentrēti izcilākie zinātnes prāti – profesori fizikas, neorganiskās ķīmijas, bioloģijas un meža institūtos, kuri izvietoti tieši Salaspilī. Tā ir mūs bagātība, un ar to esam unikāli.
– Kāds būs Salaspils novads pēc pieciem vai desmit gadiem?
– Mans labs draugs, vienas Vācijas pilsētas birģermeistars, savai pilsētai ir izvēlējies saukli – Rezidences pilsēta. Tāpat arī Salaspili redzu kā pilsētu, kurā gribas dzīvot un atgriezties, gluži kā rezidencē. Daudz darāmā, lai ne tikai sakārtotu pilsētu atbilstoši šim moto, bet arī visas Latvijas sabiedrības acīs Salaspils būtu pilsēta, kurp tiekties.