Par prioritāti nākamajam plānošanas periodam Rēzeknes pilsētas dome izvirzījusi ekonomikas veicināšanu un pilsētas industrializāciju. Kas slēpjas zem šiem vārdiem, vairāk stāsta Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
– Ziema jau ir pie durvīm, un, cik noprotu, šī nāk Rēzeknei ar jaunām un labām ziņām, par siltumu būšot jāmaksā mazāk...
– Tā patiešām ir viena no labākajām zinām, ko esam sarūpējuši saviem iedzīvotājiem. Ir noslēgusies visu pilsētas katlumāju rekonstrukcija. Tās ietvaros ir uzstādītas jaunas un mūsdienīgas siltuma ražošanas iekārtas, kas patērē mazāk gāzes un strādā efektīvāk par vecajām iekārtām. Tāpat tūliņ ekspluatācijā nodosim koģenerācijas staciju, kas dos mums iespēju papildus pelnīt no pārdotās elektrības kopējā Latvenergo tīklā. Tādējādi siltuma pašizmaksa būs zemāka. Ceram, ka līdz jaunajam gadam sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinās mūsu iesniegto tarifa projektu, kas tiek prognozēts stipri zemāks par esošo. Precīzus skaitļus vēl grūti nosaukt, jo lielā mērā tarifs ir atkarīgs gan no cenas, par kādu izdosies pārdot elektrību, gan tā, cik maksās gāze.
Pateicoties jaunajiem katliem, atkarībā no to jaudas gāzes patēriņš samazināsies no 20 līdz 25%.
Faktiski jau 20 gadu Rēzekne ir centusies sakārtot centralizētās siltuma apgādes sistēmu – šogad ir pielikts punkts vērienīgajai programmai.
– Vai vēl arvien apkurei izmantosiet gāzi?
– Jā, līgums ar Latvijas gāzi būs spēkā vēl daudzus gadus, tāpēc visu attīstību plānojam, ņemot vērā šo aspektu. Citi kurināmā veidi netiks izmantoti.
– Runājot par siltumu – kā veicas ar pašvaldības ēku, tostarp skolu un bērnudārzu, siltināšanu?
– Vairāk nekā puse no visām skolu, pirmsskolu un kultūras iestāžu ēkām jau ir nosiltinātas, un tas devis tiešām labu efektu. Renovētajos namos esam ieguvuši apmēram 40 līdz 45% siltuma ekonomiju, tātad arī par tik procentiem mazāk maksājam par apkuri.
Redzot lielu ekonomiju, mēs esam gatavi turpināt iesāktos procesus arī tad, ja ES finansiālais atbalsts būs mazāks par 85%, kā tas bija līdz šim. Nepieciešamo līdzfinansējumu daļu jauniem projektiem plānojam ņemt no Latgales reģionam papildus piešķirtā valsts finansējuma līdzekļiem.
– Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) pastāv jau kopš 1997. gada, taču izskatās, ka tās apgūšana, piesaistot jaunus investorus, atkal ir pašvaldības dienas kārtībā. Kāpēc?
– Līdz šim RSEZ ir pietiekami labi attīstījusies un tās uzņēmumi guvuši labus panākumus. Statistika liecina, ka 13 RSEZ uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 700 strādājošo, turklāt viņu skaits pakāpeniski pieaug. Kopējais pagājušā gada RSEZ uzņēmumu apgrozījums pārsniedz 38 miljonus latu. Kopš 1997. gada RSEZ teritorijā ir investēti 60 miljoni latu, turklāt apmēram trešdaļa no šīs summas ir ieguldīta pēdējos divos gados. Atzīmēšu, ka RSEZ vairs nav privātuzņēmums, bet gan Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada pašvaldību kopīga iestāde, kas bija būtisks priekšnosacījums tik straujai attīstībai. Sarunas Saeimas kuluāros liecina, ka speciālo ekonomisko zonu noteikumi būs spēkā līdz 2035. gadam. tā ir laba ziņa gan esošajiem uzņēmumiem, gan potenciālajiem investoriem.
Interese par RSEZ teritorijas izmantošanu tiešām ir liela – interesējas gan Ķīnas, gan Krievijas, gan rietumvalstu uzņēmēji, kuri vēlas šeit radīt jaunas ražotnes. Ir bijuši gadījumi, kad nācās pat atteikt. Uzskatu, ka tieši RSEZ ir tā vieta, kur sākas reģiona attīstība, jo lielākā daļa uzņēmumu ir eksporta preču ražotāji. Tas ir tas, kas vajadzīgs visai Latvijai.
– Bet kāpēc tieši tagad ir pieaugusi interese?
– Ir parādījušās jaunas iespējas – tagad mums ir vēl vairāk ko piedāvāt potenciālajiem investoriem, jo viņus interesē ne tikai nodokļu atvieglojumi, bet arī komunikācijas un citu veidu infrastruktūra, kā arī tas, lai zeme, kas atrodas zem būvēm, ir pašvaldības, nevis privātpersonu īpašums. Jau tagad esam sākuši un nākamajā plānošanas periodā turpināsim nopietnu projektu – industriālo zonu revitalizāciju. Tas nozīmē, ka bijušajās industriālajās zonās, kur tagad lielākoties ir veco rūpnīcu grausti, veiksim būvju palieku novākšanu un vides sanāciju, vienlaikus saglabājot un sakārtojot jau esošo ceļu, ūdens un kanalizācijas, kā arī elektroapgādes infrastruktūru. Tādējādi mēs investoram varēsim piedāvāt jau sagatavotu teritoriju.
– Zinu, ka liela daļa bijušo rūpnīcu teritoriju ir privātīpašums. Pašvaldība taču nedrīkst ieguldīt līdzekļus privātīpašumā!
– Tieši tā, tāpēc mēs zemes īpašniekiem izteicām piedāvājumus iegādāties no viņiem zemi. Jāteic, ka zeme, uz kuras ir grausti, maksā mazāk, jo tieši būvju novākšana ir finansiāli ietilpīgs un sarežģīts darbs. Noslēgumā gruveši būs novākti un izstrādāts jauns teritorijas detaļplānojums.
Finansējumu zemes iegādei mēs plānojam saņemt no ES fondiem. Ceru, ka nākamajā plānošanas periodā šādiem mērķiem nauda tiks atvēlēta.
– Nu jau pagājis gads, kopš Rēzeknē ir izveidots pašvaldības uzņēmums Rēzeknes satiksme. Kāpēc bija nepieciešamība mainīt pasažieru pārvadājumu operatoru, un kādi ir iegūtie rezultāti?
– Rēzeknē pilsētas pasažieru pārvadājumu pakalpojumus sniedza privāta kompānija, kuras darbības kvalitāte neapmierināja nedz pilsētniekus, nedz pašvaldības vadību. Bija praktiski neiespējami izsekot naudas plūsmai, it īpaši maksājumiem, kas no domes tika pieprasīti kā pasažieru pārvadājumu izdevumu kompensācija. Arī tehnikas parks šim uzņēmumam bija novecojis un neradīja patīkamu priekšstatu par pilsētu, kā arī bija neērti cilvēkiem braucienu laikos. Tāpēc jau pagājušā gada nogalē pieņēmām lēmumu nepagarināt līgumu ar privāto kompāniju, bet veidot pašvaldības uzņēmumu.
Lai uzlabotu pasažieru pārvadājumu kvalitāti, nomājam 30 autobusu no Rīgas satiksmes – līdz ar to brauciena laikā būtiski mainījušās pasažieru ērtības. Arī naudas plūsma pašvaldības grāmatvedības ietvaros ir pārskatāma – ir skaidri zināms, cik, kam un par ko jāmaksā. No pasažieriem esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes, un visiem patīkami, ka pilsētā kursē skaisti autobusi. Brauciena cena pasažieriem nav mainījusies, tāpat saglabājām un attīstījām visus atvieglojumus dažādām iedzīvotāju grupām. Atzīmēšu, ka viens brauciens Rēzeknes iedzīvotājiem maksā 35 santīmus.
– Iedzīvotāji nereti sūdzas arī par atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti. Vai pieņemsiet līdzīgu lēmumu kā pasažieru pārvadājumu gadījumā?
– Esam ieplānojuši atteikties no privāto atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumiem divu iemeslu dēļ – pirmām kārtām ne pašvaldību, ne iedzīvotājus neapmierina esošā situācija – atkritumi nereti paliek neizvesti un ap konteineriem veidojas atkritumu čupas, kā arī mums nav pārliecības, ka visi savāktie atkritumi nonāk poligonā.
Atzīmēšu, ka reģionālie atkritumu savākšanas poligoni ir pašvaldību pārziņā, tāpēc, uzdodot pašvaldības uzņēmumam veikt arī atkritumu savākšanu un izvešanu, mēs spētu piedāvāt iedzīvotājiem kvalitatīvu kompleksu pakalpojumu par adekvātu cenu.
Šajā sakarā ļoti ceram, ka valdība nepieņems lēmumu, kas ierobežos pašvaldības nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas var nopietni apdraudēt mūsu projektu.
– Atvērts ir Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs. Ko Rēzeknei dod šāda objekta izveidošana?
– Tas ir jauns objekts, kas saistīts gan ar Rēzeknes jaunās paaudzes brīvā laika pavadīšanas iespējām, gan tūristu piesaisti. Tas sastāv no diviem kompleksiem – vienā no tiem izvietots mūsu Tūrisma attīstības centrs, suvenīru veikals un radošā darbnīca tūristiem, kuri vēlas izmēģināt savas spējas Latgales populārākajās amatniecības nozarēs – izgatavot māla podus, iemācīties grebt koku un pat gleznot.
Atzīmēšu, ka tūrisma industrijai esam nolēmuši pievērst lielāku uzmanību, tāpēc Tūrisma informācijas centram ir doti jauni uzdevumi un mainīts nosaukums. Tagad tas ir Tūrisma attīstības centrs ar pienākumiem veicināt tūrisma attīstību ne tikai pilsētā, bet arī reģionā. Mēģināsim savest kopā tūrisma pakalpojumu sniedzējus ar pašiem tūristiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt tūrisma pakalpojuma sniedzējiem uzlabot produkta kvalitāti, līdz ar to veicināt pārdodamā tūrisma produkta konkurētspēju tirgū. Jau tūlīt pēc atvēršanas vērojams tūristu pieplūdums.
Arī bērni jau no pirmās dienas to ir iemīlējuši, un rosība centrā norit visu dienu. Viņi te var nodarboties ar visām radošajām lietām – sākot no dejām, līdz amatniecībai, ieskaitot koka un metāla apstrādi, izmantojot modernas iekārtas, kādas Latvijā ir retums. Uz šīm iekārtām mācās strādāt arī jau pieredzējuši meistari, kā arī Rēzeknes augstskolas studenti. Uzskatu, ka jaunais centrs bērniem palīdzēs izvēlēties savu nākamo profesiju. Tikko atvērām arī trenažieru zāli un rotaļu istabu.
Ļoti svarīgi, ka pagaidām tikai Rēzeknes bērniem visas Zeimuļa piedāvātās iespējas ir bez maksas, taču perspektīvā plānojam slēgt līgumus ar reģiona pašvaldībām par viņu bērnu iespējām apmeklēt Zeimuļa organizētās nodarbības.
– Vai pieaugušie arī var apmeklēt radošās darbnīcas un trenažieru zāli?
– Var, īpaši vakara stundās, kad bērnu ir mazāk. Pieaugušajiem gan tie ir maksas pakalpojumi, taču cenas ir pieticīgas.
– Rēzeknes reģionālās koncertzāles būvniecība strauji tuvojas noslēgumam. Vai esat gatavi to apgūt?
– Mēs ar nepacietību gaidām brīdi, kad koncertzāle būs pabeigta un mēs varēsim sākt to izmantot. Visu būvniecības laiku aktīvi sekojam procesam, lai ne tikai pārliecinātos, kā strādā būvnieki, bet arī sāktu plānot, kā izmantot ļoti mūsdienīgās tehnoloģijas, kas tiks iebūvētas šajā objektā.
Koncertzāles komplekss tiešām ir milzīgs un apvienos sevī visu, kas saistīts ar mākslu un kultūru. Arī ēkas arhitektūra ir iespaidīga, taču tā labi iederas pilsētvidē. Paralēli koncertzāles būvniecībai mēs veicam arī apkārtnes rekonstrukciju, ieskaitot Festivāla parka pārveidošanu un gājēju ielas izveidi.
Ļoti ceram, ka jau nākamā gada martā svinīgi atklāsim jauno kultūras centru.
