SIA Rēzeknes slimnīca darbojas kā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības stacionārs un savā darbībā virzīta uz intensīvu, sarežģītu slimību ārstēšanu, apkalpojot ne tikai Rēzeknes pilsētas un rajona, bet arī blakus esošo reģionu iedzīvotājus.
Pateicoties intensīvai ERAF līdzekļu apguvei, izdevies ievērojami paaugstināt slimnīcas sniegto pakalpojumu konkurētspēju – medicīnisko palīdzību šeit meklē arī galvaspilsētas iedzīvotāji.
«Esam sasnieguši tos mērķus, kurus sev nospraudām gada sākumā, un turpinām īstenot virkni pasākumu veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai,» apstiprina SIA Rēzeknes slimnīca valdes locekle Diāna Gavare-Karpova.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Rēzeknes slimnīcā, paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinot efektīvu izmaksu racionālo pielietojumu pirmās kārtas ietvaros, kur kopējās izmaksas sastādīja 2,6 miljonus latu, tika veikti renovācijas darbi ķirurģijas, terapijas, dzemdību un uzņemšanas nodaļās, kā arī operāciju blokā. «Mūsu operāciju zāles tagad ir vienas no modernākajām Eiropā – ar jaunām lampām, gaisa apmaiņas sistēmu un augstvērtīgu aprīkojumu kā, piemēram, jaunām konsolēm. Ieguvums ir gan medicīniskajam personālam, gan pacientiem,» uzsver D. Gavare-Karpova.
Šobrīd noris projekta otrajā kārtā iecerētie darbi. Kopējais finansējums pārsniedz 1,7 miljonus latu. Plānots uzlabot un iegādāties jaunas medicīniskās tehnoloģijas terapijas, ķirurģijas, kā arī patoloģiskās anatomijas nodaļas vajadzībām, kā arī veikt renovācijas darbus slimnīcas slēgta tipa aptiekai, infekciju nodaļai un patologanatomijas nodaļai. Līdz šim ierīkota jaundzimušo silīte, kur sasniegtais mērķis ir iespēja bērnam nokļūt mīlošā audžuģimenē. Iegādāts mikroskops neiroķirurģiskajām manipulācijām. «Šī iekārta būtiski atvieglo mūsu neiroķirurgu darbu operācijās, jo sniedz ārstam iespēju redzēt sīkākus audu bojājumus, tātad efektīvāk veikt operāciju un arī precīzāk sašūt operētos audus, savukārt pacientam – atlabšanas procesu, jo ir mazāks komplikāciju risks un iespēja ātrāk saņemt rehabilitācijas pakalpojumus,» paskaidro D. Gavare-Karpova. Neiroķirurģija ir viens no SIA Rēzeknes slimnīca prioritārajiem darbības virzieniem. «Varam lepoties ar ļoti labiem rezultātiem, par ko liecina arī Latvijas Neirologu asociācijas dati. Pie mums strādā tādi augsti kvalificēti ārsti kā nodaļas vadītājs Imants Oļševskis un ārsts Nikolajs Mazurenko,» tā D. Gavare-Karpova. Ņemot vērā līdzšinējos panākumus, neiroķirurģijas jomu plānots turpināt attīstīt un iegādāties ļoti nepieciešamo kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu. Savukārt par saviem līdzekļiem slimnīca iegādājusies videokolonoskopijas iekārtu ar iespēju veikt izmeklējumu, pacientam atrodoties narkozē, kas nozīmē krietni mazāk nepatīkamu sajūtu.
Šajā projekta etapā īpaša uzmanība pievērsta vides uzlabošanai pacientiem ar kustību traucējumiem. Pirmajā kārtā tika izbūvēts lifts slimnīcas terapijas ēkā, kas ir neatsverams atbalsts gulošo pacientu pārvietošanā. Šā brīža prioritāte ir piekļuves nodrošināšana ambulatorajam dienestam.
«Gaidām jaunas iekārtas, bez kurām neatliekamās palīdzības slimnīca nevar strādāt. Dārgs, bet ļoti nepieciešams ir 16 rindu datortomogrāfs. Svarīga lieta ir arī gultas – iegādāsimies 60 terapijas gultu un 11 gultu Anestēzijas un intensīvās terapijas nodaļā. Vēl šīs nodaļas vajadzībām pirksim pārvietojamos anestezioloģisko manipulāciju galdiņus,» stāsta D. Gavare-Karpova. Projekta otrā kārta pilnībā noslēgsies līdz 2014. gadam.
SIA Rēzeknes slimnīca var lepoties ne vien ar māku piesaistīt finansējumu, bet arī valsts piešķirto līdzekļu racionālu izmantošanu, kas šogad nesusi vērā ņemamu labumu. Janvārī uzņemšanas nodaļā tika izveidotas observācijas gultas, kur nokļūst pacienti ar neskaidru diagnozi. Pēc intensīvas izmeklēšanas, kas nav ilgāka par diennakti, un primārās diagnozes noteikšanas mediķi lemj – uzņemt pacientu slimnīcā, piedāvāt dienas stacionāra pakalpojumus vai cita veida aprūpi. «Agrāk pacienti stacionārā pavadīja vairākas dienas, gaidot izmeklējumu rezultātus, bet mēs šo procesu esam padarījuši ātrāku un ekonomiskāku,» norāda D. Gavare-Karpova. Pateicoties pārdomātajai saimniekošanai, slimnīca no valsts saņēmusi papildu finansējumu – gan stacionārajai, gan ambulatorajai daļai kopā 182 909 latus. Ambulatorajai daļai atvēlēti 105 140 latu. Kā atzīst slimnīcas valdes locekle, ja šīs naudas nebūtu, pietiekami daudzi pacienti, kuri gaida rindā uz pakalpojumiem, tos nesaņemtu. Toties tagad nepieciešamos pakalpojumus viņi noteikti saņems.