Atkritumu apsaimniekošana ir viena no svarīgākajām nozarēm ilgtermiņa skatījumā – no tās kvalitātes ir atkarīga vides tīrība ne tikai šodien, bet arī pēc gadu desmitiem un simtiem.
Viens no Latvijas vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir SIA L&T, kas jau desmit gadu strādā arī Rēzeknes pusē. SIA L&T direktors Reinis Ceplis ar gandarījumu atzīst: «Pirms desmit gadiem mūsu uzņēmums sāka atkritumu savākšanu vienā nelielā Rēzeknes pilsētas daļā. Šodien varam ar sevi lepoties, jo esam apguvuši
praktiski visu Austrumlatgales reģionu, un tas liecina tikai vienu – mūsu pakalpojumi ir ērti pieejami un saimnieciski izdevīgi mūsu klientiem. Pašvaldības, juridiskie un privātie klienti pakāpeniski, bet ļoti mērķtiecīgi ir
atteikušies no citu kompāniju pakalpojumiem un kļuvuši par mūsu partneriem.
Īpaši priecē, ka sadarbība ar pašvaldībām ir balstīta tikai uz saimnieciskiem pamatiem un to neietekmē nedz politiskās nostādnes, nedz vēlēšanu rezultāti. Līdzīgi kā mūsu Somijas māteskompānijas devīzē: «Globāls bizness, lokāls risinājums » arī Latvijā mūsu veiksmes atslēga ir cilvēki, kas strādā konkrētā teritorijā. Izmantojot izdevību, gribu pateikt paldies Rēzeknes
filiāles vadītājam Vilim Laizānam un viņa komandai. Tie ir cilvēki, kuri redz visas izmaiņas un tendences reģionā, spēj uz tām reaģēt un virzīt uzņēmuma attīstību, vienlaikus nodrošinot reģiona vajadzības.» Jāteic, ka mūsu valstī, kas tikai mēģina sekot Eiropas valstu piemēram, daudzi vēl neizprot vienu ļoti nozīmīgu lietu – ja es dzīvoju, tad ražoju atkritumus, un nevienam nav pienākums aiz manis tos novākt. Katram ir pašam tas jāizdara vai jāsamaksā
trešajai personai, kas visbiežāk ir specializēts atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Sabiedrību var iedalīt trīs nometnēs – vieni maksu par atkritumiem pieņem kā faktu, ko nevar mainīt, otri spītīgi izvairās no līgumu slēgšanas ar atkritumu apsaimniekotājiem un savus atkritumus izmet mežos vai labākajā
gadījumā svešā konteinerā, trešie iesaistās procesā un atkritumus šķiro, lai
pēc iespējas mazāk būtu jānoglabā vidē. L&T Rēzeknes filiāles vadītājs Vilis
Laizāns liek pie sirds tiem otrajiem: «Nav ētiski atkritumus pa nakti vest uz kapsētas konteineru un tur tos izgāzt. Pie kapsētām konteineri paredzēti kapu saimniecībai, nevis sadzīves atkritumiem. Arī tad, ja savus atkritumus nakts piesegā izberat svešos konteineros un pats izvairāties no dažu latu maksas par konteineru izvešanu, tas nav nedz godīgi pret citiem pilsētniekiem, kuri par to samaksā, nedz godprātīga cilvēka cienīgi.» Cik maksāt par atkritumu
izvešanu, lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem, un to veicina arī atkritumu
apsaimniekošanas kompānijas. L&T sadarbībā ar Rēzeknes domi ir iekārtojusi
divus dalīto atkritumu savākšanas laukumus, kuros iedzīvotāji un juridiskās personas šķirotos atkritumus var nodot bez maksas. Ja jau mājās no kopējā atkritumu apjoma tiek atšķirots iepakojums, PET pudeles, kartons, stikls, tad kopējais atkritumu apjoms samazinās pat uz pusi. Tas nozīmē, ka par atkritumu izvešanu jāmaksā uz pusi mazāk. Reinis Ceplis teic, ka arī pie katras
privātmājas var novietot dalīto atkritumu konteineru, bet tad klientam par to pašam jāmaksā. Tāpēc arī ir dota izvēle – vai pašam aizvest līdz laukumam un nodot bez maksas vai arī sašķirot attiecīgajos konteineros un maksāt operatoram par konteineru izvešanu. Eiropā ir izveidota atkritumu šķirošanas
veicināšanas programma, kas balstās uz diviem vaļiem: sabiedrības apziņas līmeni un vēlmi saglabāt tīru vidi un ekonomisko izdevīgumu. Dažās valstīs atkritumu noglabāšanas poligonu cenu politika veidota ar mērķi ne tikai segt noglabāšanas izmaksas, bet daļu iekasētās naudas novirzīt šķiroto atkritumu savākšanai. Otra iespēja ir mākslīgi palielināt atkritumu savākšanas operatora tarifu, lai atlikums segtu dalīto atkritumu savākšanas izdevumus. Reinis
Ceplis atzīst: «Iedzīvotāju apziņas līmenis pieaug, un daudzi vēlas atkritumus
šķirot – tagad šai vēlmei jāpievieno arī ekonomiskais izdevīgums.» Vaicāts, vai Rēzeknes iedzīvotāju apziņas līmenis uzlabojas, Laizāna kungs saka: «Var teikt, ka jā, jo arī tie, kuri izvairās no līgumu slēgšanas, tagad daudz retāk
tos izmet neatļautās vietās un pilsētā praktiski ir izskaustas nelegālās izgāztuves. Tas gan nebija viegls uzdevums un prasīja vairākus gadus. Kā jau teicu iepriekš, šie cilvēki atkritumus izmet svešos konteineros. Tomēr gribas, lai cilvēki vēl labāk saprastu: ja konteiners ir paredzēts PET, tad kaut
vai viens spainis sadzīves atkritumu šajā konteinerā ir sabojājis visu tā saturu. Tas nozīmē, ka arī šos atkritumus vajadzēs pāršķirot, kas atkal prasa izdevumus un papildu darbaspēku. Mēs daudz enerģijas un laika veltām
iedzīvotāju izglītošanai un informētībai ar TV, radio un preses starpniecību,
tāpēc ar nezināšanu aizbildināties nebūtu īsti pareizi, es uzskatu, ka tas ir attieksmes jautājums.» Jo labāk dzīvojam, jo vairāk atkritumu. Tā ir sen zināma aksioma, kas ir spēkā visā pasaulē. Arī Latvijā, sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, dažos segmentos atkritumu apjoms ir būtiski samazinājies, piemēram, būvniecības atkritumu izvešanas apjoms ir tikai 5% no iepriekšējā gada vidējā mēneša apjoma, tāpat par 30% samazinājies iepakojums. Savukārt sadzīves noglabājamo atkritumu apjoms ir stabils un tā svārstības nav lielākas par 10%. Rodas jautājums – kāpēc atkritumu izvešanas izmaksas nesamazinās. R. Ceplis novērojis: «Būvniecības atkritumi vēl pirms gada bija ļoti nozīmīga mūsu darbības joma. Līdz ar būvapjomu samazinājumu valstī nesalīdzināmi mazāk ir juridisko klientu, kuri pasūta būvgružu konteinerus.
Taču nevar teikt,ka neviens neko vairs nebūvē – norit remonti, ko pārsvarā
veic privātpersonas, kas neizmanto specializētos konteinerus, bet gan būvgružus izber sadzīves atkritumu konteineros. Līdz ar to noglabājamo atkritumu apjoms pieaug un pieaug arī poligona rēķini.» Savukārt Vilis Laizāns
aktualizē nesakārtotību daudzdzīvokļu namu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā tikai tām personām, kas attiecīgajā dzīves vietā ir deklarējušās. Ja cilvēki šeit dzīvo bez deklarēšanās,
kas pēc likuma ir atļauts, tad par atkritumiem maksā visi citi, tikai ne konkrētais cilvēks. Ne tikai Rēzeknē, bet visā Latvijā ir tūkstošiem piemēru – dzīvoklī ir deklarēta viena persona, bet reāli dzīvo četri, kuri deklarēti lauku teritorijās. Tas nozīmē, ka saražoto atkritumu apjoms ir četras reizes lielāks. Ja varētu izveidot sistēmu, kurā katrs tiešām pats maksā par atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu, vidējais tarifs noteikti būtu daudz zemāks. Ir jāmeklē risinājumi, lai visi godīgi maksātu to, kas pienākas. Lai risinātu šo
problēmu, Laizāna kungs aicina palīgā pašvaldību, jo tikai operators vien šo jautājumu atrisināt nevar.