Ogrē ekspluatācijā nodota ūdensgūtne "Zilie kalni"

Projekta "Ogres ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārta" ietvaros Ogrē šī gada 21.decembrī ekspluatācijā tika nodota ūdensgūtne "Zilie kalni", kas nodrošinās Ogres pilsētu ar nepieciešamo dzeramā ūdens apjomu.

Līgums par ūdensgūtnes ierīkošanu "Zilajos kalnos" tika noslēgts 2008.gada 27.oktobrī ar Konsorciju "Koger un Partneri", tā izpilde ietvēra sešu jaunu artēzisko urbumu ar kopējo ražību 4500 m3/dnn izbūvi un aprīkošanu, jaunu ūdensvadu izbūvi no artēziskajiem urbumiem līdz atdzelžošanas stacijai, aizsargjoslu noteikšanu un labiekārtošanas darbus. Līguma summa 375 tūkstoši latu (bez PVN).

Projekta "Ogres ūdenssaimniecības attīstība, II kārta" kopējās izmaksas ir 11,04 miljoni latu. No tām 7,08 miljonus latu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 777,94 tūkstošus latu sedz valsts budžets, bet pārējo iegulda Ogres novada pašvaldība un Ogres novada pašvaldības aģentūra "Mālkalne". Civiltiesiskais līgums par šī projekta īstenošanu starp Vides ministriju, Ogres novada pašvaldības aģentūru "Mālkalne" un Ogres novada domi tika noslēgts 2008. gada 4.novembrī.

Vēl projekta ietvaros AS "BMGS" un SIA "Bāra" saskaņā ar šī gada.14.augustā noslēgtajiem trīs būvdarbu līgumiem Ogrē rekonstruēs ūdensapgādes tīklus 6.97 km garumā un kanalizācijas tīklus 6.87 km garumā, paplašinās ūdensapgādes tīklus par 21.20 km un notekūdeņu savākšanas tīklus par 16.68 km, izbūvēs jaunu kanalizācijas spiedvadu 1.38 km garumā, izbūvēs sešas jaunas un rekonstruēs trīs esošās kanalizācijas sūkņu stacijas. Projekta "Ogres ūdenssaimniecības attīstība, II kārta" inženiertehnisko būvuzraudzību veic SIA "Lakalme".

Projekta ietvaros Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un valsts budžeta finansējuma saņēmējs ir Ogres novada pašvaldības aģentūra "Mālkalne". Vides ministrija nodrošina projekta administratīvo, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību. Vairāk informācijas par šo projektu un citiem līdzīgiem projektiem citviet Latvijā var atrast Vides ministrijas mājas lapas sadaļā "Fondi un investīcijas".

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais