Iedzīvotāji grib pievērst tūristu uzmanību Sakas upei

Tikko noslēgusies Sakas upes ielejas attīstības priekšlikuma sabiedriskā apspriešana. Šīs teritorijas nākotni plānojusi ainavu arhitekte Uldze Liepiņa. Iedzīvotāji projektam devuši zaļo gaismu.

Sakas upes ielejas attīstības projekts attiecas uz upi Pāvilostas teritorijā. Kopā sanāk aptuveni četri kilometri, sarēķinājusi ainavu arhitekte U. Liepiņa. Ielejas attīstības projekts ir viņas diplomdarbs, absolvējot Latvijas Lauksaimniecības universitāti. "Vasarās dzīvoju Pāvilostā, un man jau sen bija sāpe, ka upe netiek apdzīvota, tā ir nenovērtēta un aizaugusi. Attīstība tiek plānota, tikai ņemot vērā jūras tuvumu," saka U. Liepiņa. Ikdienā viņa dzīvo Rīgā, raksta laikraksts "Kurzemes Vārds".

"To, ka upi esam nepamatoti aizmirsuši, aizrādīja arī "Metrum", taisot teritorijas plānojumu," atzīst Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņš piebilst, ka daudzi studenti ir rakstījuši diplomdarbus par Pāvilostas attīstību, bet šis ir tikpat kā gatavs darbs reālai rīcībai.

Projektā paredzēti divi ielejas attīstības virzieni. Viens no tiem ir veidot ainavu tā, lai, braucot ar laivu pa upi vai ar automašīnu pa ceļu, pavērtos skaists skats. "Tagad upe ir kā apaugusi truba. Mans projekts paredz atvērt skatam gan senkrastu, gan nopļautas pļavas un citus interesantus objektus," skaidro U. Liepiņa. Otra attīstības līnija paredz izveidot laivu ceļu, izvietot 10 laipas, labiekārtot atpūtas vietas pie upes.

Idejas sabiedriskā apspriešana Pāvilostas novadā notika no 5. līdz 30. oktobrim. 27. oktobrī notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uz kuru ieradās deviņi cilvēki. "Mums teica, ka priekš Pāvilostas tas ir daudz," apgalvo U. Liepiņa. Viņa uzsver, ka visi iedzīvotāji bijuši pozitīvi noskaņoti. Tas šajā gadījumā esot īpaši svarīgi. Ja nebūtu atsaucības, priekšlikuma īstenošanu idejas autore tālāk nemaz nevirzītu, jo nav iesaistīts kāds investors, nedarbojas arī biznesa intereses.

Projektu paredzēts īstenot pa daļām, rīkojot talkas un piesaistot pašvaldībā strādājošos stipendiātus. Iespējams, tiks meklēts arī atbalsts kādā Eiropas Savienības programmā.

U. Liepiņa ielejas attīstības projekta virzību uzņēmusies brīvprātīgi, jo nav gribējusi, ka diplomdarbs pēc tā aizstāvēšanas vienkārši noput plauktā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.