Liepājā divas sievietes atbrīvo no darba slimnīcā un viņu vietā pieņem bezdarbniekus

Rita un Valda (vārdi mainīti) sarunas laikā slauka asaras. Viņas vēl nesen strādājušas Liepājas Reģionālajā slimnīcā: viena – par māsas palīdzi, otra tīrījusi telpas. Tagad abas ir bezdarbnieces, saņem pabalstu, taču jau tagad raizējas, kur atradīs darbu? Taču iemesls, kāpēc sievietēm birst asaras, ir pavisam cits. Nupat abas uzzinājušas, ka viņu vietā pieņemti bezdarbnieki, tā saucamie simt latu stipendiāti, kuriem par darbu maksā nevis slimnīca, bet no Eiropas Sociālā fonda naudas, raksta laikraksts "Kurzemes vārds".

"Kā tad tagad sanāk?" sievietes uzdod loģisku jautājumu. "Mūs un ne tikai mūs, bet vēl daudzus vienkāršā darba darītājus atlaiž, lai vietā pieņemtu bezdarbniekus, kurus nealgo no slimnīcas maciņa? Līdz ar to slimnīca reāli ietaupa līdzekļus. Slimnīcai, protams, tas nāk tikai par labu, taču mēs esam izmesti uz ielas, bezdarbnieku pabalsts beigsies, un ko mēs tad darīsim? Vai tas ir godīgi, ka uz mūsu rēķina tagad risina bezdarbnieku nodarbinātību?"

Līdzīgas aizdomas, ka atlaists no darba, lai vēlāk viņa vietā pieņemtu šo pašu simt latu stipendiātu, izsaka kādas skolas strādnieks. "Es nevaru apgalvot, ka mani atlaida tāpēc, ka sākās šis projekts. Taču no bijušajiem kolēģiem dzirdu, ka tagad viens bezdarbnieks darot visu to, ko iepriekš darīju es," viņš saka.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš kategoriski noliedz, ka kāds no slimnīcā strādājošajiem būtu atlaists tāpēc, lai vietā pieņemtu bezdarbnieku un tādējādi taupītu slimnīcas budžetu. "Kopš 2008. gada, kad bija jūtamas krīzes pirmās iezīmes, līdz šim laikam strādājošo skaits slimnīcā ir samazināts apmēram par diviem simtiem," viņš skaidro. "Un viņu skaitā patiešām ir daudz vienkāršā darba darītāju. Taču tas nav darīts, lai viņu vietā dotu darbu bezdarbniekiem, kuriem slimnīcai nav jāmaksā. Tās ir absolūtas muļķības!"

Slimnīcā līdz šim nodarbināti 15 bezdarbnieku un vēl tikpat daudz darbu sāks pirmdien. J. Bārzdiņš uzskaita, ka viņi strādā lielākoties slimnīcas teritorijas sakopšanā, palīdz arī remontdarbos un dara dažādus nekvalificētus darbus. Taču viņš nenoliedz: kaut kādi darba pienākumi, ko veic bezdarbnieki, noteikti ir līdzīgi tiem, ko kādreiz darīja tie, kas tagad no darba slimnīcā atbrīvoti. Un piebilst, ka priecājoties par šo projektu, jo tā esot iespēja vismaz kaut kā risināt problēmas, kas radušās darba vietu skaita samazināšanas dēļ.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais