Tāpat kā katrs cilvēks plāno savu dzīvi – izvirza mērķus, meklē iespējas, piesaista resursus un īsteno iecerēto, tāpat katrai pašvaldībai jāplāno un jāveicina savas teritorijas attīstība.
Kuldīgas attīstības aģentūras (KAA) galvenais uzdevums ir attīstības stratēģiju, teritorijas plānojumu un projektu pieteikumu izstrāde Kuldīgas rajona teritorijā. Attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rasa skaidro: "Kuldīgas attīstības aģentūra izveidota uz rajona padomes reģionālās attīstības nodaļas bāzes, kuru savulaik ir vadījuši gan tagadējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, gan tagadējā pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām KAA ir izstrādājusi visu rajona pagastu un pilsētu plānojumus, kā arī projektu pieteikumus valsts un ES investīciju piesaistei."
Būtisks teritorijas līdzsvarotas attīstības priekšnoteikums ir attīstības plānu (stratēģiju un zemes izmantošanas plānojumu) izstrāde, kas nosaka prioritātes un rada spēles noteikumus. Katras teritorijas būvniecības objekti top saskaņā ar izstrādāto teritorijas plānojumu. Kaspars Rasa informē, ka visos rajona pagastos ir izstrādāti teritorijas plānojumi un vairākos no tiem veikti grozījumi, ko nosaka gan mainīgā sociāli ekonomiskā situācija, gan likumdošana. Šie plānojumi saglabās spēku arī pēc novada izveides, tas rada zināmu drošību iedzīvotājiem, uzņēmējiem, potenciāliem investoriem par savu ieceru īstenošanas iespējām. "Mūsu pieeja – veidot plānojumus maksimāli elastīgus, lai iespējami maz ierobežotu privāto iniciatīvu un neradītu liekus apgrūtinājumus iedzīvotājiem," uzsver K. Rasa. "Ierobežojumi nepieciešami tur, kur tie pasargā dabas un kultūrvēstures vērtības no neapdomīgas rīcības un sekmē to saglabāšanu nākamajām paaudzēm vai norobežo konfliktējošus zemes izmantošanas veidus, palīdz veidot dzīvei patīkamu vidi."
Otra lielākā darbības joma saistīta ar projektu pieteikumu izstrādāšanu valsts un ES fondu finansējuma saņemšanai. Vaicāts, vai bieži projektu pieteikumi tiek noraidīti, Kaspars Rasa aizdomājas: "Protams, ne visi projekti tiek apstiprināti, tomēr lielākoties atteikuma iemesls nav mūsu speciālistu sagatavoto pieteikumu kvalitāte, bet citi, no mums neatkarīgi iemesli. Svarīgākais – nenolaist rokas, uzturēt projekta idejas un censties tām piesaistīt finansējumu no citiem avotiem, iesniegt atkal un atkal un, protams, strādāt pie jauniem projektiem." Visvairāk projektu pieteikumu izstrādāti sadarbībā ar Kuldīgas domi, kas nodrošina līdzfinansējumu un to ieviešanu. Starp tiem ir ekotūrisma attīstības projekts (tai skaitā skatu torņa izbūve), siltumapgādes uzlabošanas projekti, vecā Ventas tilta rekonstrukcijas projekts, Kuldīgas novada muzeja restaurācijas projekts un daudzi citi. Praktiski visi lielie pilsētas investīciju projekti tapuši ar KAA līdzdalību. "Mums ir cieša un sekmīga sadarbība ar pilsētas domes speciālistiem, kas nodrošina projektu tehnisko virzību un ieviešanu," atzīst K. Rasa. "Ceru, ka šī sadarbība turpināsies vēl plašākā apjomā pēc novada izveides gan pilsētas, gan lauku teritorijā."
Kuldīgas attīstības aģentūra strādājusi arī ar pašvaldību reformas projektiem gan valsts, gan vietējā mērogā. Galvenais dokuments, pēc kura vadīties Kuldīgas novada izveides darbā, ir apvienošanās projekts, ko apstiprinājušas visas iesaistītās pašvaldības. Kaspars Rasa atzīst, ka projekts ir pamats, pēc kā vadīties, lai novads varētu funkcionēt un izveidotā sistēma strādātu iedzīvotāju labā. Diskusiju tā tapšanas stadijā bijis ļoti daudz, jo darba grupā bija iesaistīti gan pilsētas un pagastu pašvaldību vadītāji, gan dažādu nozaru speciālisti – katram bija savas intereses un vajadzības. Ne visas ieceres ir realizējamas jau tagad, taču izstrādātais projekts ir dokuments, pie kā pieturēties, par ko diskutēt un ko pilnveidot nākotnē. Vairākās jomās vēl daudz darba, lai atrastu labākos risinājumus, piemēram, komunālās saimniecības jomā šogad tiks veikta izpēte ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu. K. Rasa uzskata, ka svarīgi panākt, lai nepasliktinātos pakalpojumu pieejamība nevienā teritorijā, bet to kvalitāte uzlabotos un novads kopumā attīstītos sekmīgāk. Būtiski, protams, arī kāda būs jaunievēlēto deputātu attieksme pret reālajām problēmām. Jāatzīmē, ka jaunā novada teritorijā apmēram puse iedzīvotāju ir pilsētnieki, puse lauku teritoriju iedzīvotāji. Abām iedzīvotāju grupām ir līdzvērtīgas iespējas panākt savu interešu pārstāvniecību jaunajā novada domē. "Svarīgi saprast, ka lauki nevar attīstīties atrauti no pilsētas, bet novada vadītājiem jāpārredz visa teritorija un tās dažādās vajadzības, jāizmanto dažādās priekšrocības un iespējas kopējam labumam," uzsver K. Rasa. "Novada izveide ir iespēja, kas jāizmanto, un risks, kas jāsaskata un jānovērš.